Pašas Itālijas kontingenta lielums Dienvidlibānā varētu būt no 2000 līdz 3500 vīriem, atsaucoties uz avotiem politiķu un armijas aprindās, ziņo itāļu mediji.
Kā jau ziņots, Madridē, trešdien. 23.augustā, Briselē paredzēta sanāksme Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu rīcības koordinēšanai attiecībā uz ANO spēkiem Libānā.
Vācijas kanclere Angela Merkele pirmdien norādīja, ka pamiers Libānā ir "ļoti trausls", un aicināja ātri izvietot reģionā ANO miera uzturēšanas spēkus, lai nodrošinātu pamiera noteikumu ievērošanu starp Izraēlu un grupējuma "Hezbollah" kaujiniekiem.
Preses konferences laikā Berlīnē Merkele uzsvēra, ka pārāk daudz tiek runāts par jautājuma militāro aspektu, bet pārāk maz par ilgtermiņa politisko procesu reģiona stabilizēšanai.
Merkele arī aicināja tā saukto Tuvo Austrumu kvartetu - ES, ASV, Krieviju un ANO - intensificēt savus centienus panākt Izraēlas un tās kaimiņu konflikta noregulējumu.
Satraukta par entuziasma trūkumu ANO Pagaidu spēku Libānā (UNIFIL) paplašināšanai, ANO Drošības padome apsver jaunas rezolūcijas pieņemšanu, lai skaidri definētu UNIFIL pilnvaras.
11.augustā Drošības padome pieņēma 1701.rezolūciju, kas apturēja mēnesi ilgušo karadarbību starp Izraēlu un "Hizbollah" kaujiniekiem. Rezolūcijā aicināts paplašināt UNIFIL spēkus, kuru sastāvā pašlaik ir 2000 karavīru, līdz 15 000 vīru. Paredzēts, ka UNIFIL līdzās tikpat lielam Libānas regulārās armijas kontingentam, uzraudzīs pamiera noteikumu ievērošanu Dienvidlibānā.
Kā jau ziņots, arī ASV prezidents Džordžs Bušs pirmdien aicināja Libānas dienvidos ātri izvietot spēcīgus ANO miera uzturētājus, lai stabilizētu situāciju konflikta zonā.
"Starptautiskajai sabiedrībai tagad ir jāieceļ šo starptautisko spēku vadība, jāpiešķir tai spēcīga misija un jāizvieto tie pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu mieru," preses konferencē Baltajā namā paziņoja Bušs.
Tomēr ANO pagaidām nav spējusi pārliecināt pietiekami daudz valstu iedalīt savus karavīrus.
Starptautisko spēku izvietošana nepieciešama, lai garantētu drošību Libānas dienvidos un lai novērstu kaujinieku raķešu apšaudes pret Izraēlu, norādīja Bušs.
Tajā pašā laikā viņš aizstāvēja ASV lēmumu nesūtīt spēkus ANO misijā, norādot, ka ierobežota ASV palīdzība transporta jomā ir labākā loma amerikāņiem.
"Libāna, Izraēla un mūsu sabiedrotie piekrīt, ka tas pašlaik būtu vislabākais ieguldījums," sacīja Bušs.
ASV prezidents arī paziņoja par palīdzības palielināšanu Libānai līdz 230 miljoniem ASV dolāru.
Nespēja savākt miera uzturētājus Libānai radījusi bažas par vārgā pamiera nākotni.
Francija, kas sākotnēji solīja spēlēt būtisku lomu ANO miera uzturēšanas spēkos, piedāvājusi tikai 200 karavīrus.
Bušs atkārtoja aicinājumu Francijai apsvērt misijas palielināšanu.
"Francijai ir ļoti ciešas attiecības ar Libānu. Tai ir vēsturiska saikne ar Libānu. Es ceru, ka viņi iedalīs vairāk spēku. Viņi šo reģionu saprot labāk nekā citi," sacīja Bušs.
Citas Eiropas valstis atturējušās no savu spēku nosūtīšanas šajā misijā, kā dēļ ANO ar grūtībām apkopo spēkus miera uzturēšanai.
Savus spēkus piedāvājusi Indonēzija, Malaizija un Bangladeša, taču Izraēla paudusi bažas par tādu valstu iesaistīšanu misijā, kuras nav noslēgušas diplomātiskās attiecības ar Izraēlu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
