"Baumām par manu atkāpšanos nav pamata un es nesaprotu, kā tās ir sākušas izplatīties," savā oficiālajā profilā sociālajā tīklā "Facebook" ierakstījis Berluskoni.
Jau vēstīts, ka premjera atkāpšanos sestdien Romā pieprasīja desmitiem tūkstoši demonstrantu, kas iebilst pret taupības pasākumiem, kam jāglābj valsti no maksātnespējas.
Otrdien 8. novembrī parlamentā paredzēts kārtējais uzticības balsojums valdībai par budžeta izdevumu samazināšanu.
Kā ziņots, Silvio Berluskoni 3. novembrī G20 samitā solīja, ka Itālija sasniegs izvirzīto mērķi sabalansēt budžetu līdz 2013.gadam un ka jaunie taupības pasākumi tiks pilnībā īstenoti līdz novembra beigām.
Valdības ārkārtas sanāksmē trešdien tika pieņemtas reformas, kas paredz valsts īpašumu pārdošanu, nodokļu stimulus darbinieku meklēšanā, pasākumus tirgus konkurences veicināšanai un palīdzības piešķiršanu Dienviditālijas attīstībai. Šīs reformu pakete vēl jāiesniedz parlamentā galīgai apstiprināšanai.
Itālijas lielākās kompānijas un eiro zonas līderes Francija un Vācija ir mudinājušas Itālijas premjeru Silvio Berluskoni nekavējoties sākt īstenot ilgi solītās reformas, lai samazinātu milzīgo valsts parāda apmēru un veicinātu ekonomikas izaugsmi, taču to īstenošanu kavē nesaskaņas valdības koalīcijā.
Analītiķi norāda, ka Itālijā līdz šim nav padarīts tikpat kā nekas, lai veicinātu nodarbinātību un valsts konkurētspēju.
Itālijas akciju tirgus otrdien piedzīvoja smagāko kritumu kopš finanšu krīzes sākuma 2008.gada oktobrī, izraisot bažas, ka Itālija var kļūt par nākamo eiro zonas parādu krīzes upuri, sekojot Grieķijai, Īrijai un Portugālei, kas bija spiestas prasīt starptautiskos aizdevumus savu ekonomiku glābšanai no bankrota.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
