Anapolisas konferencē Izraēla un palestīnieši solījās ievērot 2003.gada starptautisko "ceļu kartes" miera plānu, kura pirmajā fāzē Izraēla aicināta apturēt apmetņu ierīkošanu, bet palestīnieši - uzlabot situāciju drošības jomā.
Kaut gan pēc 1967.gada kara Izraēla okupēja visu Jordānas upes rietumkrastu un anektēja Austrumjeruzalemi, nedz palestīnieši, nedz starptautiskā sabiedrība Austrumjeruzalemes iekļaušanu Izraēlas sastāvā neuzskata par likumīgu.
Decembra sākumā Izraēlas varasiestādes paziņoja par apņemšanos uzcelt 300 jaunas mājas Austrumjeruzalemes rajonā, ko ebreji sauc par Harhomu, bet palestīnieši - par Abu Gneimu. Ziņas par šādu projektu izraisīja palestīniešu sašutumu, kā arī ASV un Eiropas Savienības nosodījumu.
Kā tagad paziņojusi Celtniecības ministrija, 740 jaunās mājas jau iekļautas tās nākamā gada budžetā. 500 no tām paredzēts celt Harhomā un 240 - Māleadumimā. Izraēla cer, ka Māleadumimu un citus lielos apmetņu blokus tai izdosies paturēt galīgajā miera līgumā, lai kāds tas būtu. Izraēlas amatpersonas uzsvērušas, ka atļaus jaunus būvdarbus jau esošo apmetņu apbūvētajās teritorijās.
"Harhoma ir neatņemama Jeruzalemes sastāvdaļa, un Izraēla nedomā atteikties no nodoma to apbūvēt," Izraēlas armijas radio sacījis Jeruzalemes lietu ministrs Rafi Eitans. "Izraēlai ir pienākums gādāt, lai tās pilsoņiem būtu, kur dzīvot."
Savukārt palestīniešu galvenais sarunvedējs Ahmeds Kurei piektdien uzsvēra, ka Izraēlai pilnīgi jāpārtrauc apmetņu celtniecība, lai būtu iespējamas nopietnas sarunas par pušu attiecību galīgo statusu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
