Izraēlas armija atklāj uguni uz robežas ar Sīriju, Libānu un Gazas joslu; ir bojāgājušie

Izraēlas armija atklāja uguni uz demonstrantiem trīs dažādās vietās, lai nepieļautu, ka palestīnieši šķērso robežu, kas beidzās ar vienu no asiņainākajām sadursmēm pēdējo gadu laikā.

Palestīniešu un Izraēlas bruņoto spēku sadursmēs uz robežas ar Sīriju gājuši bojā četri cilvēki, bet 11 ievainoti, vēsta Izraēlas un Sīrijas mediji.

Izraēlas armija paziņojusi, ka tūkstošiem demonstrantu mēģināja šķērsot Izraēlas robežu, pārejot Golona augstieni, tādēļ bruņotie spēki atklāja uguni.

Izraēlas okupētā Golona augstiene gadiem ilgi ir strīdus objekts.

Aculiecinieki uz netālās Libānas robežas pavēstīja, ka arī tur Izraēlas spēki nogalināja četrus palestīniešus, kad atklāja uguni uz demonstrantiem, kas meta akmeņus un mēģināja šķērsot robežu.

Arī Libānas armija iepriekš raidīja gaisā šāviņus, lai atbaidītu pūļus.

Savukārt uz Izraēlas robežas ar Gazas joslu apšaudē ievainoti 60 palestīnieši, kas piedalījās gājienā Gazas un Izraēlas robežas tuvumā.

Savukārt Izraēlas pilsētā Telavivā svētdien notika satiksmes negadījums, kurā kravas automašīnas vadītājs izbrauca ļaužu pārpildītā ielā, sadūrās ar autobusu un vairākām vieglajām automašīnām, nogalinot vienu un ievainojot 16 gājējus.

Policija skaidro, ka 22 gadu vecais arābs apgalvo, ka viņa vadītās automašīnas izraisītā avārija bija negadījums, tomēr varas iestādes uzsākušas izmeklēšanu vai tas nebija plānots uzbrukums.

Simtiem protestētāju pulcējušies arī citās Palestīnas pierobežas teritorijās, turot rokās Palestīnas karogus.

Piektdien protestos Jeruzālemē tika nošauts kāds palestīniešu pusaudzis. Policija paziņoja, ka nav zināms, kas raidīja nāvējošo lodi, un ir uzsākta izmeklēšana.

Palestīniešu un izraēliešu starpā gadu desmitiem ilgst teritoriāls konflikts. Palestīnieši vēlas Austrumjeruzālemi par galvaspilsētu valstij, kuru plāno izveidot Jordānas upes rietumkrastā un Gazas joslā.

Jordānas upes rietumkrastā un Gazas joslā tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, turot rokās atslēgas, kas simbolizē zaudētos sapņus uz īpašumu un zemi, kad 1948.gada 15.maijā tika izveidota Izraēlas valsts.

Strīds par bēgļu un viņu pēcteči, kuru skaits jau pārsniedz vairākus miljonus, likteni joprojām ir galvenais jautājums Tuvo Austrumu miera procesā.

Otrdien tika atzīmēta Izraēlas neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena, kas notika 1948.gada 14.maijā. Tā kā izraēlieši šo dienu atzīmē pēc ebreju kalendāra, šogad valsts svētki tika svinēti 10.maijā.