Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu sola nepieļaut kodolieroču parādīšanos Irānai un vajadzības gadījumā dot pavēli par uzbrukumu, premjers paziņojis televīzijas intervijā pirmdienas vakarā. Par to vēsta aģentūra “RIA Novosti”.
Netanjahu, kurš ir 22 janvārī gaidāmo pirmstermiņa parlamentu vēlēšanu favorīts, Irānas kodoldraudu neitralizēšanu ir izvirzījis par savu galveno priekšvēlēšanu kampaņas tēmu. Netanjahu arī apgalvoja, ka pasaulei ir atlikuši vien daži mēneši laika, pirms Irāna radīs savus kodolieročus.
“Ja nebūs cita veida apturēt Irānu, Izraēla ir gatava rīkoties... Mēs esam nopietni, tā nav izrādīšanās,” pirmdien intervijā teica Netanjahu, liekot saprast, ka tomēr priekšroka ir kolektīviem un nemilitāriem līdzekļiem. Netanjahu apsolīja, ka, kamēr viņš ir valsts vadītājs, Irāna nekļūs par kodolvalsti, vēsta “RIA Novosti”.
Interviju pārraidīja Izraēlas televīzijas kanāls “Uvda”, raidījuma autori norādīja, ka Netanjahu jau pirms diviem gadiem pavēlējis bruņotajiem spēkiem būt pastāvīgā gatavībā uzbrukt Irānas kodolobjektiem, bet saskāries ar toreizējo ģenerālštāba vadītāja Gabi Aškenazi un izlūkošanas dienesta “Mossad” vadītāja Meira Dagana pretestību.
Aškenazi uzskatījis, ka gatavošanos triecienam pamanīs Izraēlas pretinieki un tas vien jau var izraisīt karu, norāda raidījuma autori. Savukārt Dagans norādījis, ka bez militāri politiskā biroja sankcijas karaspēka atrašanās augstākajā kaujas gatavībā būs nelikumīga.
Šī nav vienīgā izskanējusī informācija par Izraēlas politisko un militāro līderu nesaskaņām Irānas jautājumā. Augustā vietējie mediji vēstīja, ka Netanjahu un aizsardzības ministrs Ehuds Baraks apsver iespēju jau rudenī uzbrukt Irānai, bet šo ideju neatbalsta armijas un speciālo dienestu vadība, norāda “RIA Novosti”.
Pirms nedēļas intervijā laikrakstam “The Daily Telegraph” Netanjahu atzina, ka vasarā pasaule bijusi tuvu krīzei Irānas kodolprogrammas attīstības dēļ. Situāciju izdevies stabilizēt, kad Irāna trešdaļu bagātinātā urāna nosūtījuši tīri civilai izmantošanai.
Jau vēstīts, ka ANO un vairākas Rietumvalstis ir noteikušas sankcijas pret Irānu par tās atteikšanos apturēt urāna bagātināšanas programmu. Pieaug bažas, kaIzraēla varētu veikt pirmos gaisa triecienus pret Irānas kodolobjektiem.
Irāna uzstāj, ka tā urāna bagātināšanu veic saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un dara to civiliem mērķiem, piemēram, enerģijas ražošanai un medicīnai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
