Krievijas paleontologi publiskojuši vairākus gadus ilguša pētījuma rezultātus, plašākai sabiedrībai atklājot, ka kādas Jakutijas apgabala skolnieces atrasta leminga mirstīgās atliekas ir vismaz 40 000 gadus senas.
Leminga mumificētais ķermenis atrasts gandrīz neskarts izstieptā pozīcijā ar ļoti labi saglabājušos skeletu un pat spalvām uz muguras, vēdera un vietām arī uz sāniem. Grauzējs atrasts jau pirms četriem gadiem un nodots zinātniekiem izpētei, vēsta Krievijas Zinātņu akadēmija.
Paleontologi nākuši pie slēdziena, ka pirms gandrīz četriem gadiem atrastais tundrai un mežatundrai raksturīgais kāmju dzimtas grauzējs pa zemes virsmu skraidījis pirms vismaz 40 000 gadu. Šo laiku dēvē par Ledus laikmetu, un līdz šim tik sen dzīvojuša leminga atliekas nebija izdevies atrast.
Sibīrijas mūžīgajā sasalumā senatnē miruši dzīvnieki un augu atliekas saglabājas ārkārtīgi labi, taču zinātnieki to mirstīgās atliekas atrod salīdzinoši reti.
Tiesa, pērn jūnijā Jakutijā pie Polārā loka atrasts aptuveni pirm 40 000 gadiem dzīvojuša vilka galva. Savukārt vēl novembrī atrasta aptuveni 18 000 gadus sena labi saglabājusies divus mēnešu veca kucēna mūmija, izaicinot līdzšinējos uzskatus par to, kad cilvēks pieradinājis pirmos suņus. Līdz šim zinātnieki lauzuši šķēpus par to, ka suņi pieradināti pirms maksimāli 14 000 vai pat tikai 6 400 gadiem.
Mūsdienās Zviedrijas tundrā dzīvojošs lemings, seno grauzēju pēctecis:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
