Japānas līderi trešdien aicināja Krieviju beidzot atdot četras klinšainās Kuriļu salas, kas gadu desmitiem bijušas abu valstu strīda objekts, kaut arī Tokija cenšas dibināt ciešākas saites ar Maskavu.
Strīds par reti apdzīvotajām salām, kas Japānā pazīstamas kā Ziemeļu teritorijas, bet Krievijā - kā Dienvidkuriļu salas, kavējis Maskavai un Tokijai parakstīt miera līgumu vairāk nekā 60 gadus pēc Otrā pasaules kara beigām.

"Šis jautājums skar katru pilsoni, un ir svarīgi, lai visi būtu vienoti un ieinteresēti sarunu progresā," sanāksmē, kas bija sarīkota kādā Tokijas centra zālē par godu Ziemeļu teritoriju dienai, teica premjerministrs Šindzo Abe.

Šīs salas, kas atrodas 15 kilometrus no Hokaido salas Japānas ziemeļos, Padomju Savienība okupēja pēc kara pieteikšanas Japānai 1945.gada 8.augustā - īsi pēc Japānas padošanās, piespiežot bēgt no salām aptuveni 17 000 japāņu.

Abu valstu diplomātiskās attiecības saņēma triecienu pagājušā gada augustā, kad Krievijas patruļkuģis nošāva kādu japāņu zvejnieku, kurš, pēc amatpersonu teiktā, esot nelikumīgi zvejojis netālu no šīm salām.

Pagājušajā mēnesī diplomāti tikās Maskavā, lai apspriestu iespējas padziļināt sakarus starp abām valstīm, un Japānas mediji norāda, ka Abe šogad varētu apmeklēt Krieviju, lai mēģinātu gūt progresu ar salām saistītā strīda atrisināšanā. Šīs salas atrodas netālu no bagātīgiem zvejas rajoniem un Krievijas naftas un gāzes ieguves vietām.

Krievijai pieder milzīgi resursi un plaukstoša naftas industrija, taču tai vajadzīgs finansējums, lai attīstītu savus Tālo Austrumu reģionus. Savukārt Japāna, kura ir izslāpusi pēc enerģijas, labprāt mazinātu savu atkarību no Tuvajiem Austrumiem naftas importa jomā.

Tāpat kā katru gaduJapānas labējo grupējumu pārstāvji sapulcējās netālu no Krievijas vēstniecības, lai pieprasītu atdot salas, un caur skaļruņiem izkliedza Krievijai naidīgus lozungus.

Taču sabiedrība, it īpaši gados jaunie japāņi, pievērš šim jautājumam aizvien mazāk uzmanības.

Vairākus desmitus gadu Japāna mēģina rast atbalstu centieniem atgūt klinšainās salas, katru februāri un augustu pārraidot un publicējot reklāmu televīzijā un laikrakstos.

Šomēnes kādā 30 sekundes garā videoklipā, kura uzņemšana un nedēļu ilgā demonstrēšana valdībai izmaksāja sešus miljonus jenu (27 120 latu), kāda jauna meitene gaužas, ka salas ir "mājas, kurās mēs nevaram atgriezties, pat ja mēs gribētu".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!