close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tokijas speciālisti ar DNS pārbaužu palīdzību ir noskaidrojuši, ka mirstīgās atliekas, ko Ziemeļkoreja bija piegādājusi kā pierādījumus, nav piederējušas šai sievietei.

Phenjanas amatpersonas ir atzinušas Megumi Jokotas nolaupīšanu 1977. gadā, bet apgalvo, ka šī sieviete 1994. gadā izdarīja pašnāvību.

Taču Japāna izturējās pret šo paziņojumu skeptiski un lūdza Ziemeļkorejai sniegt pierādījumus tam, ka šī sieviete patiesi ir mirusi.

Japānas valdības pārstāvis Hirojuki Hosoda stāsta, ka šis jautājums tagad ir radījis lielus šķēršļus valstu attiecībām, un valdība plāno pārskatīt pārtikas sūtījumus Ziemeļkorejas nabadzīgajiem iedzīvotājiem.

Japānas delegācija pagājušajā mēnesī bija devusies uz Ziemeļkoreju, lai censtos noskaidrot nolaupīto Japānas iedzīvotāju likteni, un atgriezās ar Jokotas mirstīgajām atliekām.

Phenjana 2002. gadā atzinās 13 Japānas iedzīvotāju nolaupīšanā, kuri pēc tam tika izmantoti kā kultūras skolotāji Ziemeļkorejas spiegiem. Pieciem no šiem cilvēkiem tika ļauts atgriezties savā dzimtajā zemē, taču par pārējiem tika paziņots, ka viņi ir gājuši bojā.

Trešdien Japānā tika publiskoti DNS pārbaužu rezultāti. “Šie kauli pieder vairākiem citiem cilvēkiem,” saka Hosoda. “Šādos apstākļos mums ir grūti apstiprināt tālākas palīdzības sniegšanu Ziemeļkorejai.”

Megumi Jokotas māte nav pārsteigta par rezultātiem: “Labi vismaz ir tas, ka cilvēki uzzinās, cik nežēlīga, aukstasinīga un nehumāna ir Ziemeļkorejas valsts.”

Šis notikumu pavērsiens ir atkal devis vielu diskusijām par to, ka Jokota vēl joprojām varētu būt dzīva, informē BBC. Daļa cilvēku uzskata, ka viņa tiek turēta ieslodzījumā, jo zina pārāk daudz par šo noslēpumaino valsti.

2002. gadā Ziemeļkoreja bija nosūtījusi uz Japānu Kaoru Matsuki mirstīgās atliekas, jo Japāna vēlējās pārliecināties par stāstu, ka vīrietis ir gājis bojā 1996. gadā autokatastrofā.

Pēc žokļa kaula pamatīgas pārbaudes zobārsti secināja, ka Ziemeļkorejas atsūtītais kauls piederējis aptuveni sešdesmit gadus vecai sievietei.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form