Turklāt IKP samazinājums Japānā vērojams jau otro ceturksni pēc kārtas. Trijos mēnešos līdz 1999.gada septembrim IKP saruka par vienu procentu, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni.
IKP kritumā galvenokārt vainojams tas, ka samazinājās privātais patēriņš, kas veido 60 procentus no Japānas IKP, teica aģentūras pārstāvis. Pēc viņa vārdiem, īpaši būtiski saruka apģērbu un jaunu automašīnu pārdošanas apjomi.
Iepriekš ekonomisti sagaidīja IKP kritumu par 0,9 procentiem.
Lai fiskālajā gadā, kas noslēdzas 31.martā, panāktu plānoto 0,6 procentu pieaugumu, Japānas ekonomikai fiskālā gada ceturtajā ceturksnī jāpanāk ekonomiskā izaugsme vismaz divu procentu apjomā.
"Tomēr, lai gan IKP rādītājs ir vājāks nekā varēja gaidīt, visi nozīmīgākie rādītāji turpina pieaugt. Ekonomika ir atveseļošanās posmā, tomēr tā sper divus soļus uz priekšu un vienu atpakaļ," sacīja kāds analītiķis.
Arī Ekonomiskās plānošanas aģentūras vadītājs Taiči Sakaija atteicās atzīt, ka Japānas ekonomikā atsākusies lejupslīde. "Pat ja IKP samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas, mēs neuzskatām, ka ekonomikā ir lejupslīde," viņš teica.
Arī Japānas valdība solījusi darīt visu iespējamo, lai sasniegtu plānoto IKP pieaugumu un atveseļotu ekonomiku.
Ekonomiskās stimulēšanas pasākumu ietvaros valdība tuvākajos mēnešos plāno iztērēt 18 trijonus jenu, lai veicinātu vietējā pieprasījuma pieaugumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
