rkārtīgi nožēlojami, ka Krievijas un Vācijas gāzes vada projekts apspriests un acīmredzot realizēts, neuzklausot citas reģiona valstis, intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" norāda jaunais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.
Jau ziņots, ka Ziemeļeiropas gāzes vada būve sākta pagājušā gada decembrī. Gāzes vads sākas no Babajevas ciema, kas atrodas aptuveni 400 kilometrus no Viborgas pie Somu jūras līča, bet pēc tam tiks būvēts aptuveni 1200 kilometrus garš gāzes vada posms Baltijas jūrā, kas savienos Viborgu un Greifsvaldi Vācijas ziemeļaustrumos.

Ziemeļeiropas gāzes vads ir principiāli jauns Krievijas dabasgāzes transportēšanas maršruts, kura raksturīga iezīme ir tā, ka tas nešķērso tranzītvalstu teritorijas, tā Krievijai mazinot riskus un gāzes transportēšanas izmaksas.

Satraucoši, ka projekts apstiprināts laikā, kad Baltijas valstis un Polija jau bija iestājušās Eiropas Savienībā (ES), akcentē Ilvess. Īpaši nepatīkamu situāciju padara tas, ka nenotika diskusijas par projektu ES iesaistīto valstu vidū.

"Tā, manuprāt, ir ļoti nevēlama un bīstama tendence, kad viena ES dalībvalsts gūst acīmredzamu ekonomisku labumu uz citu ES dalībvalstu rēķina. Šis gadījums arī parāda: ja ES grib būt efektīva, tad tai ir nepieciešama kopēja enerģētikas politika, kopēja tirdzniecības politika," intervijā Latvijas biznesa laikrakstam uzsver Igaunijas prezidents.

LETA jau ziņoja, ka pret gāzes vada būvi, apejot Baltijas valstu un Polijas teritoriju, asi iebilduši Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un īpaši Polijas pārstāvji, kas apsūdz arī ES dalībvalsti Vāciju savu bloka partneru interešu ignorēšanā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit