Foto: AFP/Scanpix/LETA

Jaungada naktī Doneckas apgabala Makijivkā varētu būt nogalināti simti Krievijas mobilizēto karavīru, atsaucoties uz Ukrainas bruņoto spēku paziņojumu, vēsta raidsabiedrības BBC krievu valodas dienests.

Vēlāk pirmdien ukraiņu žurnālists Romāns Bočkala gan paziņoja, ka ekā bija dislocēti gandrīz 300 okupanti no trim dažādām vienībām, ziņo aģentūra UNIAN. Trieciena rezultātā būve pilnībā sagrauta.

Pirmdienas vakarpusē Krievijas Aizsardzības ministrija atzinusi, ka noticis trieciens un ziņo par 63 bojāgājušajiem. Maskava apgalvo, ka divas HIMARS raķetes ir notriektas, bet četras trāpījušas mērķī.

Kā "Telegram" kanālā ziņoja Ukrainas bruņoto spēku Stratēģiskās komunikācijas pārvalde, trieciens naktī uz 1. janvāri bijis vērsts pret mobilizēto okupantu izvietojumu profesionāli tehniskās mācību iestādes Nr. 19 ēkā Kremļa ielā. Ziņojumā bija teikts, ka 400 karavīri varētu būt nogalināti, bet 300 ievainoti.

Kā liecina sociālajos tīklos cirkulējoša informācija no notikuma vietas par trieciena sekām, uzbrukums veikts ar HIMARS raķešu sistēmām.

Krievijas propagandas aģentūra TASS ziņoja, ka Ukraina "masīvi apšauda" Doneckas rietumu nomales un vairākus Makijivkas rajonus.

Lai gan Krievijas puse Ukrainas nosaukto upuru skaitu neapstiprina un vietējās "Doneckas tautas republikas" varasiestādes ziņo par "vairāk nekā 15 ievainotajiem", prokremliskajos "Telegram" kānālos arī cirkulē informācija par "simtiem" bojāgājušo, raksta "Radio Svoboda".

Militāro tēmu prokrieviskais "Telegram" kanāls "Cargrad" raksta, ka vietējos čatos nogalināto skaits tiek lēsts simtos. Savukārt kanāls "Operatīvais ziņojums" vēsta par 500 bojāgājušajiem.

Saskaņā ar Ukrainas armijas Ģenerālštāba sniegto informāciju līdz šim Krievija Ukrainā jau ir zaudējusi vairāk nekā 107 tūkstošus karavīru.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!