Jordānijas zinātnieki pēta senus apbedījumus, kur, domājams, apglabāts Jānis Kristītājs. Šie apbedījumi atklāti, veicot izrakumus pie Bizantijas 4.gadsimta kristīgās baznīcas pamatiem, kas atrodas Jordānas upes austrumu krastā, kur pravietis Jānis Kristītājs kristīja savus sekotājus.
Laikraksts "Ad-Dustur" informē, ka Jordānijas speciālisti ir pārliecināti par pravieša kapavietas autentiskumu. Jānis Kristītājs Jordānas upes ūdenī kristīja arī Jēzu Kristu.

Kapa tuvumā atrasts arī cilvēka galvaskauss, kuram patlaban tiek veikta ekspertīze, informē laikraksts.

Vieta, kuru patlaban pēta arheologi, senatnē tika dēvēta par Betāniju. Jāņa evaņģēlijā teikts, ka Kristus pārgājis Jordānas upi un piegājis pie kristītāja, kas viņu nokristījis ar ūdeni.

Jānis Kristītājs ne vien sludināja grēku nožēlu un šķīstīšanos no grēka un bija Mesijas priekšvēstnesis, bet arī kritizēja toreizējo Galilejas valdnieku Hērodu. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ Jānis Kristītājs tika apcietināts un vēlāk arī - sodīts ar nāvi.

Saskaņā ar evaņģēliju Hēroda sievas meita Salome lūdza valdniekam kā balvu par savu ugunīgo deju Jāņa Kristītāja galvu.

Tādēļ arī pravieša galva un ķermenis apglabāti atsevišķi vietā, kuru kristieši jau 1.gadsimtā uzskatīja par svētu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit