Jūlijs: Serbijā aizturēts Karadžičs, ASV un Polija vienojas par pretraķešu vairoga izvietošanu Eiropā

Atklātībā nonākot ziņām par Karadžiča aizturēšanu, Sarajevas ielās izplūda simtiem cilvēku, līksmojot par aizturēšanu, ielās signalizēja automašīnas. ANO Starptautiskais kara tribunāls Karadžiču un kādreizējo Bosnijas serbu spēku komandieri Ratko Mladiču apsūdz genocīdā un noziegumos pret cilvēci, kas izdarīti Bosnijas 1992.-1995. gada kara laikā. Galvenās apsūdzības saistītas ar 43 mēnešus ilgo Sarajevas aplenkumu, kurā tika nogalināti vismaz 11 000 cilvēku, un 1995. gada Srebrenicas asinspirti, kurā nogalināti vairāk nekā 8000 musulmaņu vīriešu un kura uzskatāma par briesmīgāko zvērību Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Pēc Karadžiča aresta brīvībā atlikuši vēl divi kara noziegumos apsūdzētie - Bosnijas serbu armijas komandieris ģenerālis Ratko Mladičs un Gorans Hadžičs, kurš apsūdzēts kara noziegumos pret horvātiem Vukovarā. Serbu nacionālisti Belgradā iesaistījās sadursmēs ar policiju, izgāžot niknumu pret jauno prorietumnieciski noskaņoto Serbijas valdību, kas arestējusi Karadžiču. Karadžičs paziņojis, ka ANO kara noziegumu tribunālā Hāgā savu aizstāvību nodrošinās pats.

Francija jūlijā ļāvusi noprast, ka Turcijas iespēja tikt uzņemtai Eiropas Savienībā (ES) attālinās. Kāds augsta ranga avots Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī kancelejā norādīja, ka mēģinājumi aizliegt Turcijas valdošo partiju un gāzt pašreizējo premjerministru apdraud valsts sekulāro iekārtu un apstiprina iepriekš izteiktās Parīzes šaubas par Ankaras piemērotību pilntiesīgai dalībai ES.

Eiropas Komisija (EK) nosodīja jauno Baltkrievijas likumu par interneta medijiem, kas vēl vairāk ierobežo preses brīvību šai valstī. Baltkrievijas parlamenta apakšpalāta pirmajā lasījumā pieņēma autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko administrācijas izstrādāto jauno mediju likumu, kas paredz visu mediju pārreģistrēšanu, tādējādi pastiprinot valsts kontroli pār interneta laikrakstiem un ziņu portāliem - vienīgajiem valstī atlikušajiem neatkarīgajiem medijiem.

Atbildot uz zvejnieku protestiem, ES apņēmusies tiem piešķirt finansiālo palīdzību 600 miljonu eiro (421,7 miljonu latu) apmērā, tādējādi palīdzot mazināt degvielas cenu pieauguma negatīvo ietekmi.

ASV un Polija panākušas sākotnējo vienošanos par pretrunīgi vērtēto ieceri izvietot Polijā ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas bāzi. Savukārt Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņoja par gatavību izdarīt spiedienu uz ASV prezidentu Džordžu Bušu, pieprasot ņemt vērā Maskavas bažas par ASV plāniem attiecībā uz pretraķešu aizsardzības vairogu. ASV vēlāk norādījusi, ka Kremļa iebildumi pret ASV pretraķešu vairogu nav pamatoti, jo plāns izvietot pretraķešu vairoga objektus Polijā un Čehijā tiek īstenots, lai nodrošinātos pret pieaugošajiem Irānas raķešu uzbrukuma draudiem, nevis pret Krieviju.

ASV prezidents Džordžs Bušs parakstījis likumu, izslēdzot bijušo Dienvidāfrikas prezidentu, Nobela Miera prēmijas laureātu Nelsonu Mandelu un citus Āfrikas Nacionālā kongresa (ANC) biedrus no teroristu saraksta.

Saistībā ar apšaudi Chinvali pilsētā, kas notika naktī uz piektdienu un kuras rezultātā bojā gājuši vismaz divi cilvēki, Dienvidosetijā izsludināta vispārēja mobilizācija. Neatzītās republikas prezidents Eduards Kokoiti un citas augtas amatpersonas piedraudējušas, ka gadījumā, ja Dienvidosetijas teritorijā apšaudes atkārtosies, varas iestādes konflikta zonā ievedīs smago kara tehniku. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apsūdzēja Gruziju centienos ar varu atjaunot kontroli pār separātisko Abhāzijas reģionu, kas var izraisīt karu.

Japānas ziemeļos tūkstošiem cilvēku piedalījušies demonstrācijās pret industriāli attīstīto valstu un Krievijas (G8) galotņu sanāksmi, protestējot pret G8 nespēju likvidēt globālo nabadzību un apturēt bruņotos konfliktus.