Krievijas valsts naftas ieguves uzņēmums "Rosņeftj" savu Čečenijas filiāli Maskavā un tamdēļ šī uzņēmuma nodokļu maksājumus saņem nevis Čečenija, bet Maskava, paskaidro Kadirovs.
"Šeit tiek iegūti divi miljoni tonnu naftas, no tā mēs saņemam 500 miljonus rubļu (10 miljonus latu). Trīs miljardi (60 miljoni latu) nokļūst Maskavas pilsētas budžetā un federālais centrs saņem sešus miljardus (120 miljonus latu)," uzsvēra Kadirovs un piebilda, ka, lai gan pēdējos gados ir uzlabojusies situācija ar nodokļu ieņēmumiem, 70% ienākumu aizceļo uz federālo centru.
"Kas gan šo sistēmu ir izgudrojis?" jautā prezidents. "Mums ir jāpērk uz parāda, lai kaut ko paveiktu. Pretējā gadījumā rītdien cilvēki nāks un teiks - "kāpēc tu mums esi vajadzīgs?""
"Ja līdzīga situācija būtu kādā citā reģionā, tad visi izietu ielās un protestētu, bet mēs turpinām gaidīt," uzsvēra Kadirovs.
Kadirova vadībā ir notikuši plaši būvniecības darbi izpostītajā Čečenijas galvaspilsētā Groznijā, turklāt arī Kremlim lojālās Čečenijas valdības drošības spēki piedalās cīņas pret separātistu kaujiniekiem.
Tomēr Kadirovs, kļūstot populārāks un palielinot politisko varu, ir ieguvis nelabvēļus un ienaidniekus Kremlī.
Kadirova un Kremļa politiskās elites atsevišķu pārstāvju starpā palielinājusies spriedze, piektdien Džeimstonas institūta Čečenijas jautājumiem veltītajā iknedēļas apkārtrakstā norāda žurnālists Andrejs Smirnovs.
Nesaskaņas starp Kadirovu un Krievijas prezidenta Vladimira Putina politisko mantinieku varētu būt par iemeslu nopietnām interešu sadursmēm nākotnē, uzskata analītiķi.
Kadirovs tiek vienlaikus gan slavēts par vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem šajā Ziemeļkaukāza republikā, gan arī pelts par oponentu un cilvēktiesību aktīvistu nolaupīšanu un spīdzināšanu, ko realizē viņam pakļautie vietējie čečenu drošības spēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
