AFP/Scanpix
Foto: AFP/Scanpix

Kalnu Karabahas konflikta zonā otrdien sākušās apšaudes, kas turpinājušās 13 stundas. Reģiona ziemeļaustrumos ticis pārtraukts šaušanas aizlieguma režīms, vairākās frontes daļās sākušās apšaudes un Azerbaidžānas puse kaujā iesaistījusi smago bruņutehniku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija ziņo, ka incidenta rezultātā bojā gājuši trīs azerbaidžāņu karavīri, viens ticis ievainots. Armēņu pusē bojā gājuši 12 karavīri, vēl 15 – smagi ievainoti.

Armēnijas ārlietu ministrs Vartans Oskanjans paziņojis, ka "azerbaidžāņi pārkāpuši šaušanas aizlieguma režīmu un Azerbaidžānas puse kaujā jau iesaistījusi smago kara tehniku." Ministrs aicinājis azerbaidžāņus pārtraukt karadarbību un atsākt pamieru.

Turpretī azerbaidžāņi incidenta sākšanos skaidro ar saspringto situāciju Armēnijas iekšpolitikā, jo valstī notiek mītiņi sakarā ar prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu.

Atgādināsim, ka sākums Kalnu Karabahas konfliktam tika likts 1988. gadā, kad reģions, kurā lielākoties dzīvo armēņi, paziņoja par savu izstāšanos no Azerbaidžānas PSR. 1991. gada 10. decembrī, tikai dažas dienas pirms Padomju Savienības oficiālās sašķelšanās, Kalnu Karabahā notika referendums, kurā ar 99,89% pārsvaru tika nobalsots par pilnīgu neatkarību no Azerbaidžānas.

1992. gadā reģionā sākās plaša karadarbība, kuras rezultātā Azerbaidžāna zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu. Kopš 1994. gada 12. maija, kad Biškekā tika parakstīta vienošanās par pamieru, konflikta zonā karadarbība ir pārtraukta.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form