"Par riska valstīm mēs uzskatām tādas valstis, kurās ir islāmisku teroristisko grupējumu kontrolētas kaujas vienības vai rajoni, islāmiska politiskā sistēma vai plaši izplatīts islāma fundamentālisms," skaidrojuši dokumenta autori.
Imigrantu skaits no šādām valstīm pēdējo triju gadu laikā Igaunijā pieaudzis par 112%. 2019.gadā no riska valstu pilsoņiem saņemti 20 629 pieteikumi Igaunijas vīzām, un šis skaitlis trīs gados palielinājies par 187%.
Kā uzsver KaPo, būtisks vietējo islāma kopienu pieaugums piesaista Igaunijai konservatīvo un radikālo islāma organizāciju interesi. Lielāku kopienu veidošanās var novest pie to atsvešināšanās no sabiedrības un noslēgšanās sevī, kas savukārt mazina to iespējas integrēties sabiedrībā un var novest pie radikalizēšanās.
Lai novērstu šādu segregāciju, iespējamie drošības riski jāņem vērā, izstrādājot politiku migrācijas, integrācijas, nodarbinātības un izglītības jomā, teikts ziņojumā.
Drošības policija norāda, ka starp cilvēkiem, kuri pieteikušies Igaunijas e-rezidenta statusam, atklājusi personas, kas saistītas ar ekstrēmismu un terorismu, bet ar lielāko daļu no viņu izcelsmes valstīm Igaunijai nav sadarbības tieslietu, tiesiskās kārtības un drošības jomā. Līdztekus noziedzības riskiem un drošības apdraudējumiem tas var negatīvi ietekmēt Igaunijas piedāvātās e-rezidentūras programmas, Igaunijas ekonomiskās telpas un pašas Igaunijas valsts reputāciju, uzsver KaPo.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
