"Mani vajadzētu apbalvot par visām labajām lietām, ko esmu darījis, jo es izdarīju visu, kas ir cilvēka spēkos, lai izvairītos no kara un mazinātu cilvēku ciešanas," Karadžičs teica Hāgas tribunālā, sākot savu aizstāvību prāvā par vairākām apsūdzībām, tostarp genocīdu. Karadžičs ir atteicies no advokāta un aizstāv sevi pats.
"Nedz es, nedz kāds cits, ko pazīstu, nedomāja, ka būs genocīds pret tiem, kas nebija serbi," paziņoja Karadžičs, kas tiek apsūdzēts par Srebrenicā notikušā lielākā slaktiņa pēckara Eiropā izplānošanu.
Viņa teikto pavadīja neticības pilni izsaucieni no zāles, kur atradās vairāki izdzīvojušie un bojāgājušo tuvinieki.
"Esmu maigs cilvēks, tolerants cilvēks ar lielām spējām saprast citus," sevi raksturoja Bosnijas serbu kara laika prezidents, kas kā dzejnieks ir publicējis savus darbus un pirms kara ir studējis psihiatriju.
Karadžičs savu aizstāvību plāno sāka ar četras stundas ilgu uzstāšanos, bet pēc tam viņš 300 savai aizstāvībai atvēlētajās stundas plāno izsaukt 300 lieciniekus, tostarp Grieķijas prezidentu Karolu Papuliju, kas Bosnijas kara laikā bija Grieķijas ārlietu ministrs.
Apsūdzētais ir paziņojis, ka Papulija liecība var pierādīt viņa nevainīgumu bēdīgi slavenajā Sarajevas Markales tirgus apšaudīšanā 1994.gada 5.februārī, kurā gāja bojā 67 cilvēki.
67 gadus vecajam Karadžičam ir izvirzītas 10 apsūdzības genocīdā, kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci par viņa lomu Bosnijas karā, kurā no 1992. līdz 1995.gadam tika nogalināti 100 tūkstoši cilvēku. Karadžičs noliedz savu vainu visās apsūdzībās.
Karadžičs tika aizturēts 2008.gada jūlijā Belgradā – 13 gadu pēc tam, kad ICTY viņam pirmo reizi izvirzīja apsūdzības. Ja tribunāls atzīs Karadžiču par vainīgu viņam izvirzītajās apsūdzībās, viņam tiks piespriests mūža ieslodzījums.
Prāva pret viņu sākās 2009.gada oktobrī, bet prokurori lietu izklāstīja no 2010.gada aprīļa līdz šā gada maijam. Šogad jūnijā tiesneši atcēla vienu apsūdzību genocīdā, atzīstot, ka nav pietiekami pierādījumu pārliecinošām apsūdzībām par Bosnijas serbu spēku pastrādātajām slepkavībām Bosnijas pilsētās no 1992.gada marta līdz decembrim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
