Karte: Kur Kaļiņingradā uz palikšanu tiek izvietotas 'Iskander' raķetes
Foto: Ekrānuzņēmums no Google maps

5. februārī Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis paziņoja, ka Krievija Kaļiņingradas apgabalā uz palikšanu izvieto kodolgalviņu nešana piemērotās "Iskander" raķetes. Bruņojuma izvietošanu reģionā medijiem pirmdien apstiprināja arī Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Šamanovs.

Pirms tam 31. janvārī Krievijas Aizsardzības ministrija medijiem apstiprināja plānus Kaļiņingradā izvietot šo bruņojumu. Krievijas iestāde aģentūrai "Interfax" arī norādīja, ka apgabalā ir sagatavota infrastruktūra "Iskander" kompleksu uzņemšanai.

Raķetes paredzētas 152. Gvardes raķešu brigādei, kas bāzējas Kaļiņingradas Čerņahovskā, ziņoja "RIA Novosti".

Domnīcas "Atlantijas padome" Digitālās ekspertīzes izpētes laboratorija (DFRLab) ar satelīta karšu palīdzību izpētījusi un identificējusi precīzu vietu, kur Iskander" kompleksi tiks izvietoti (karte zemāk).

2017. oktobrī uzņemti satelīta attēli liecina, ka šajā vietā Čerņahovskas bāzē ir uzcelti astoņi jauni angāri. 2014. gada attēlos (zemāk) par celtniecību te nekas vēl neliecināja.

Karte: Kur Kaļiņingradā uz palikšanu tiek izvietotas 'Iskander' raķetes
Foto: DFRLab/Google

Krievija jau iepriekš Kaļiņingradā ir izvietojusi "Iskander" raķetes, taču ne uz pastāvīgu palikšanu. Saskaņā ar pieejamajiem datiem, "Iskander" raķetes var sasniegt ap 500 kilometrus tālus mērķus, kas nozīmē, ka no Kaļiņingradas tās var apdraudēt visas Baltijas valstis, Poliju, Vācijas austrumus, daļu Zviedrijas un Dānijas.

Kaļiņingradas militarizēšana rada izaicinājumus NATO. Krievijas eksklāvu un Maskavai draudzīgo Baltkrieviju atdala aptuveni 100 kilometrus plata sauszemes josla jeb tā sauktais Suvalku koridors. Tā ieņemšana nozīmētu trīs Baltijas valstu izolēšanu un apgrūtinātas iespējas ierasties NATO papildspēkiem.

Karte: Kur Kaļiņingradā uz palikšanu tiek izvietotas 'Iskander' raķetes
Foto: Reuters/Scanpix

NATO lielākajās militārajās mācībās kopš Aukstā kara "Anakonda" 2016. gada vasarā Polijā viens no mērķiem bija tieši Suvalku koridora aizsardzības izspēlēšana.

2016. gada oktobrī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs skaidroja, ka NATO zinot, kā tikt galā ar draudiem, ko radītu Suvalku koridora ieņemšana.

"Iskander" raķešu draudi jau iepriekš ir pamudinājuši Poliju stiprināt savas pretraķešu aizsardzības spējas un pirkt "Patriot" pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Kaļiņingrada Krievija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form