Aizsardzības ministrijas mājaslapā publicētajā intervijā admirālis un kara flotes aprīkojuma pētniecības centra vecākais līdzstrādnieks Jiņs Džo teica, ka šāda bāze būtu atbalsts Ķīnas ilgtermiņa līdzdalībai šajā operācijā.
"Mēs nesakām, ka mūsu kara flotei jābūt visur, lai pildītu savas starptautiskās saistības," sacīja Jiņs. "Mēs sakām, ka mums jānostiprina savas apgādes iespējas, lai pildītu starptautiskās saistības."
Jiņa paziņojums publicēts pēc tam, kad pirmdien pēc 3,5 miljonus dolāru (1,7 miljonus latu) lielas izpirkuma naudas samaksas no somāļu gūsta tika atbrīvots Ķīnas kravas kuģis un tā 25 cilvēku apkalpe.
Kopš pagājušā gada beigām Ķīna nosūtījusi uz šo reģionu četras flotiles, un pirmie eskorta kuģi pavadīja jūrā 124 dienas bez ieiešanas ostā. Kopš tā laika ķīniešu kuģiem ir atļauts piestāt un papildināt krājumus Francijas jūras kara spēku bāzē. Apgādes bāzes šajā reģionā ir arī ASV, Eiropas Savienībai un Japānai.
"Ja Ķīna ierīkos līdzīgu ilgtermiņa apgādes bāzi, šī reģiona un citas pirātisma apkarošanā iesaistītās valstis to sapratīs," teica Jiņs. "Manuprāt, pastāvīga, stabila bāze nāktu par labu mūsu operācijai."
Jebkāds lēmums par šādas bāzes ierīkošanu būtu jāpieņem valdošajai Komunistiskajai partijai un tās Centrālajai militārajai komisijai, viņš sacīja.
Jiņs pauda izpratni, ka Ķīnas karakuģu atrašanās ūdeņos Adenas līča rajonā raisa aizdomas, taču, viņaprāt, citas valstis saprot Pekinas apņemšanos dot pretsparu pirātiem.
Ķīna kā pasaules lielākā naftas importētāja esot ieinteresēta ierīkot jūras kara spēku bāzes Bangladešā, Kambodžā, Mjanmā, Pakistānā, Taizemē un Dienvidķīnas jūrā, lai apsargātu savus jūras transporta maršrutus.
Pateicoties Ķīnas plaukstošajai ekonomikai, tās aizsardzības budžets pēdējos desmit gados pieaudzis par divciparu skaitli un tā īsteno vērienīgu bruņoto spēku modernizācijas plānu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
