"Sausums ir nopietnākais desmitgadē un skāris gandrīz visu valsti," avīzei "China Daily" pavēstīja Valsts plūdu kontroles un sausuma mazināšanas pārvaldes amatpersona Džans Dzjatuaņs.
Valsts lielākā saldūdens ezera Pojana virsmas platība sarukusi līdz tikai 50 kvadrātkilometriem, lai gan augsta ūdens līmeņa laikos tā ir vairāki tūkstoši kvadrātkilometru, raksta avīze.
Rīsu audzēšanas provincē Dzjansji dzeramais ūdens trūkst vairāk nekā 760 000 iedzīvotāju.
Dzjansji oficiālajā ziņu portālā redzami attēli ar bērniem, kuri spēlējas izžuvušajā Gaņas upes gultnē, kas ir Pojana galvenā pieteka. Upē seklā ūdens dēļ ir izveidojušies nopietni kuģu sastrēgumi.
Līdzīgi kuģu sastrēgumi izveidojušies arī Sjanas upē kaimiņos esošajā Hunaņas provincē un varas iestādēm bija jāizlaiž ūdens no milzīgā Trīs aizu dambja, lai atvieglotu kuģu satiksmi valsts lielākajā Jandzi upē.
Dienvidrietumu reģions Guansji cieš no spēcīgākā sausuma kopš 1951.gada un no dzeramā ūdens trūkuma cieš vairāk nekā miljons cilvēku.
Sausums šogad nodarījis postījumus aptuveni 400 000 hektāru sējumu un zaudēti 37,4 miljoni tonnu graudu, raksta "China Daily", norādot, ka viens pēc otra sekojošie sausumi pēdējos gados ir sarežģījuši situāciju.
Reģions piedzīvo postošas stihijas, tostarp sausumu, plašus plūdus un spēcīgas lietavas, kas ir daļēji saistītas ar globālo sasilšanu.
ANO starpvaldību ekspertu grupa klimata pārmaiņu jautājumos norādījusi, ka Ķīna būs viena no tām valstīm, kas smagi cietīs no globālās sasilšanas.
Ķīnas zinātnieki jau sen brīdina, ka temperatūras kāpšana izkausēs ledājus Cjinhai-Tibetas plato, izsusinās lielās Ķīnas upes un izraisīs arvien postošāku sausumu, smilšu vētras un pārtuksnešošanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
