"Ķīna ievēro reliģiskās brīvības politiku, kas nozīmē arī cieņu un aizsardzību jebkādai sekošanai Tibetas budismam," žurnālistiem Pekinā teica Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Huns Lei.
"Dalailamas titulu piešķir centrālā valdība un citādā veidā piešķirts tas ir nelikumīgs," viņš skaidroja, piebilstot, ka "dalailamas reinkarnācijai ir konkrēti reliģiskie rituāli un vēsturiskas paražas un nekad dalailama pats nav izraudzījies savu pēcteci".
Jau vēstīts, ka dalailama savā mājaslapā sestdien ievietoja 4200 vārdus garu dokumentu, kurā norādīja, ka jautājumu par to, vai Tibetas budistu līdera reinkarnācijas tradīcija ir jāturpina, viņš kopā ar citiem Tibetas budistu līderiem izskatīs pēc apmēram 15 gadiem.
"Kad man būs apmēram deviņdesmit, es konsultēšos ar Tibetas budistu tradīcijas augsta ranga lamām (lamaistu mūkiem un garīdzniekiem), Tibetas sabiedrību un citiem iesaistītajiem cilvēkiem, kas seko līdzi Tibetas budismam, un izvērtēšu, vai dalailama kā institūcija ir jāturpina vai tomēr ne," 76 gadus vecais dalailama rakstīja savā paziņojumā.
Tradicionāli augstie lamas, budistu priesteri pat gadiem ilgi izraugās bērnu, kas simbolizēs dalailamas atdzimšanu. Parasti meklējumi aprobežojas ar Tibetas teritoriju, kas tagad ir Ķīnas daļa, un dalailamu Ķīna uzskata par bīstamu separātistu, lai gan dalailama uzstāj, ka viņa vienīgais mērķis ir miermīlīgi centieni panākt lielāku dzimtās zemes autonomiju. Daudzi paredz, ka šoreiz Ķīna vienkārši izraudzīsies dalailamas pēcteci.
Tibetas garīgais līderis teica, ka ir izlēmis noteikt "skaidras vadlīnijas nākamā dalailamas iecelšanai", kamēr viņš vēl ir "fiziski un garīgi vesels", lai "nebūtu iemesla šaubām vai viltībām".
Jau iepriekš dalailama ir paudis vēlmi lauzt paražas, izvēlēties pēcteci pirms viņa nāves vai no trimdas tibetiešiem. Viņš arī pieļāvis, ka nākamo dalailamu varētu izraudzīties atklātās vēlēšanās.
Tibetieši baidās, ka Ķīna izmantos jautājumu par dalailamas reliģisko pēctecību, lai sašķeltu Tibetas budistu kustību.
Ķīnas paziņojums rada bažas, ka nākotne varētu būt divi dalailamas - viens Pekinas atzītais, bet otrs tas, kuru izraudzīsies trimdā esošie tibetieši vai arī tas, kas saņēmis pašreizējā dalailamas svētību.
Tā notika jau 1995.gadā, kad Ķīna atteicās pieņemt dalailamas izraudzīto nākamo pančenlamu, kas ir otrs augstākais amats Tibetas budismā, un izraudzījās savu reinkarnāciju.
Ķīnas izraudzītajam pančenlamam Gjaincains Norbu tagad ir 21 gadu vecs un viņš bieži cildina Ķīnas kundzību pār Tibetu. Savukārt dalailamas izraudzītais pēctecis Gedhuņs Čoekji Njima nav redzēts kops 1995.gada, kad viņu aizturēja Ķīnā.
Dalailama ir lamaistu - Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Vidusāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām.- virspriesteris Lielais lama. Tiek uzskatīts, ka katrs jaunais dalailama ir iepriekšējo reinkarnācija.
14. dalailama Tenzins Gjaco, kuram jūlijā apritēja 76 gadi, martā paziņoja, ka atkāpjas no tibetiešu trimdas kustības politiskā vadītāja amata un nodos savas politiskās pilnvaras jaunajam premjerministram, tomēr saglabās nozīmīgāko garīgā līdera amatu.
Indijas ziemeļu pilsētā Dharamsalā, kur atrodas Tibetas trimdas valdības rezidence, 8.augustā stājās amatā jaunais šīs valdības premjerministrs Lobsangs Sangajs.
1959.gadā pēc neveiksmīgas sacelšanās pret Ķīnas komunistu režīmu dalailama bija spiests bēgt no Tibetas. Pēc bēgšanas viņš Dharamsalas pilsētā Indijā izveidoja Tibetas valdību trimdā. Dalailama uzsver, ka vēlas panākt Tibetas autonomiju, savukārt Ķīna apgalvo, ka viņš ir separātists, kas cīnās par pilnīgu Tibetas neatkarības atgūšanu, tādēļ nosoda dalailamas vizītes jebkurā pasaules valstī.
1989.gadā dalailama saņēma Nobela Miera prēmiju.
Ķīna ir okupējusi Tibetu kopš 1951.gada un daudzkārt apsūdzēta centienos izskaust tibetiešu kultūru, īstenojot politiskas un reliģiskas represijas, kā arī veicinot ķīniešu migrāciju uz Tibetu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
