Veņs teica, ka Ķīnas politika pret Tibetu esot pareiza un stāvoklis reģionā esot mierīgs un stabils, kaut arī drošības spēki ir slēguši etnisko tibetiešu reģionus pēc pagājušā gada protestiem un demonstrācijām.
Ķīnas amatpersonām jau iepriekš ir notikušas sarunas ar sūtņiem no Dalailamas, kuru Pekina dēvē par "šķeltnieku", taču tajās nav panākti būtiski rezultāti.
"Šīs sarunas var turpināties. Galvenais, lai Dalailama demonstrētu patiesu vēlmi panākt būtiskus rezultātus šajās sarunās," preses konferencē pēc Ķīnas parlamenta gadskārtējās sesijas paziņoja Veņs.
Daramsalā Indijas ziemeļos, kur atrodas Tibetas trimdas valdības galvenā mītne, Dalailamas palīgs paziņoja, ka Dalailama "vienmēr ir atvērts sarunām".
"Lai ko teica Ķīnas premjerministrs, mēs esam likuši skaidri saprast, ka mūsu sūtņi ir gatavi jebkādam dialogam," telefonsarunā aģentūrai "Reuters" teica Dalailamas palīgs.
Dalailama atzīmēja 10.martu - neveiksmīgās tibetiešu sacelšanās un viņa trimdas 50.gadadienu - ar runu Indijā, kurā viņš aicināja piešķirt Tibetai "nozīmīgu autonomiju" un nosodīja Pekinu, kas padarījusi viņa dzimteni par "elli zemes virsū".
Nobela prēmijas laureāts noraidīja Ķīnas apsūdzības separātismā un teica, ka tā vietā viņš meklējot "vidusceļu".
Pašā Tibetā un tibetiešu apdzīvotajos rajonos, apkārtējās provincēs un pilsētās izvietojušies drošības spēki un ir bloķēti ceļi, lai nepieļautu pagājušā gada marta atkārtošanos, kad protesti un demonstrācijas satricināja gandrīz ikvienu tibetiešu kopienu.
Dažos reģionos ir bloķēts internets un īsziņu pārraide un tibetiešiem aizliegts šķērsot robežas. Etnisko tibetiešu teritorijas un pati Tibeta ir slēgta ārvalstniekiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
