Lilliks norādīja, ka Nikosija nevilcināsies izmantot savas veto tiesības pat tad, ja visas pārējās 24 ES dalībvalstis iebildīs tās rīcībai.
Tiek ziņots, ka ES prezidējošā valsts Somija ir iesaistījusies slepenās sarunās ar Nikosiju un Ankaru, lai izvairītos no šāda veto.
Ilgi atliktās Turcijas iestāšanās sarunas ar ES tika uzsāktas pagājušā gada oktobrī, bet paies vismaz desmit gadi, līdz lielā musulmaņu valsts pabeigs iestāšanās sarunas.
ES ir pieprasījusi, lai Turcija atver savas ostas un lidostas satiksmei no Kipras grieķu daļas, jo Ankarai noslēgtā muitas ūnija ar ES ir jāpiemēro attiecībā uz visām dalībvalstīm.
Turcija ir paziņojusi, ka ES atbildē ir jāatceļ tirdzniecības ierobežojumi Kipras turku daļai.
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad pēc Kipras grieķu ekstrēmistu neveiksmīgā mēģinājuma apvienoties ar Grieķiju Kiprā iebruka Turcijas karaspēks. Kipras grieķu daļa 2004.gadā pievienojās ES kā Kipras Republika, pārstāvot visu salu.
Kipras grieķi līdz šim ES bloķējuši visus mēģinājumus atcelt salas turku daļai noteiktos tirdzniecības ierobežojumus, baidoties, ka tas var novest pie šīs daļas faktiskas politiskas atzīšanas. Pašlaik tikai Ankara atzīst 1983.gadā pasludināto Ziemeļkipras republiku.
Nikosija arī vēlas, lai Ankara izved no Kipras ziemeļdaļas aptuveni 30 000 tur izvietoto karavīru.
Iepriekšējie diplomātiskie centieni panākt salas apvienošanos izgāzās, kad Kipras grieķi 2004.gada aprīlī referendumā noraidīja ANO sagatavoto miera plānu, kamēr turku kopiena to balsojumā akceptēja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
