Kompresijas sistēma regulē skābekļa piegādi, kas samazinājās, kad lidmašīna uzņēma augstumu, kā rezultātā piloti un pasažieri zaudēja samaņu.
Taču ziņojumā vainota arī "Helios" sliktā uzraudzība pār kvalitāti un zemā drošības kultūra, kā arī Kipras regulators "par nepietiekamo drošības uzraudzības pienākumu pildīšanu".
Grieķu izmeklētāja Akriva Colaka veidotajā ziņojumā arī vainots lidmašīnu ražotājs "Boeing", ka tas nav informējis par citiem šādiem incidentiem ar "Boeing 737-300".
Kā netiešs avārijas cēlonis tiek minēts "ražotāja īstenoto pasākumu neefektivitāte saistībā ar iepriekšējām problēmām ar spiedienu šāda konkrētā tipa lidmašīnās".
Pagājušajā gadā notikusī katastrofa bija ļoti neparasta, jo Larnakas-Prāgas reisa lidmašīna nolidoja ar autopilotu divas stundas, gaisā pacelto Grieķijas iznīcinātāju piloti redzēja, ka aviolainera piloti ir saļimuši pār vadības paneli, un pēc degvielas izbeigšanās tas ietriecās kalna nogāzē pie Atēnām.
Lidmašīna, kurai caur Atēnām bija jādodas uz Prāgu, 35 minūtes pēc pacelšanās no Larnakas lidostas Kiprā ziņoja par problēmām gaisa kondicionēšanas sistēmā un saņēma norādījumu doties uz Atēnām. Pēc tam sakari ar to pārtrūka.
Gandrīz stundu vēlāk, kad lidmašīna tuvojās Atēnām, bet ar to joprojām nebija izdevies sazināties, to pavadīt tika nosūtīti divi iznīcinātāji F-16.
Lainera stjuarts, kuram bija pilota diploms, mēģinājis nosēdināt lidmašīnu Atēnu lidostā, aizstājot samaņu zaudējušos pilotus.
Daļai apkalpes locekļu un pasažieru veiktā sekcija apliecināja, ka mirklī, kad lidmašīna ietriecās zemē, šie cilvēki bija dzīvi un bija zaudējuši samaņu skābekļa trūkuma dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
