Kirgīzi un uzbeki sper vēsturisku soli – savstarpēji iemaina zemi  (51)

Kirgizstānas amatpersonas 12. septembrī paziņoja, ka valsts atteiksies no aptuveni četru kvadrātkilometru plašas teritorijas, kas ietver Kirgizstānas ūdens rezervuāru pretī no Uzbekistānas saņemot tikpat lielu zemes gabalu pie tās Gulbāras ciema Ošas reģiona Aravana rajonā.

Lai mazinātu neapmierinātību ar svarīga ūdens rezervuāra pāriešanu kaimiņzemes jurisdikcijā, Kirgizstānas amatpersonas uzsvērušas, ka ap rezervuāru ir vienīgi akmeņi, kamēr pretī dotā zeme ir apūdeņota un auglīga.

Vietējie iedzīvotāji gan pieprasot, lai tiem arī turpmāk būtu pieeja kaut nelielai rezervuāra krasta daļai, tādējādi dodot viņiem iespēju padzirdīt savus lopus.

Neatrisināto robežjautājumu abas valstis pēc piecpadsmit gadu pauzes atkārtoti iekļāva politiskajā dienaskārtībā pēc ilggadējā autoritārā līdera Islama Karimova nāves pirms diviem gadiem. Karimova laikā tika uzturētas naidīgas kaimiņattiecības, šaujot pa robežpārkāpējiem un robežsargu sadursmes bija regulāra prakse.

Padomju gados robeža apzināti tika vilkta tā, lai Uzbekijas pusē paliktu vairāk lauksaimniecībā izmantojamu zemju, bet Kirgizstānā – vairāk neauglīgu klinšu, bet kontrole pār vairākiem būtiskiem ūdens rezervuāriem. Tas pēc abu valstu kļūšanas par neatkarīgām republikām aizsāka regulārus savstarpējus konfliktus.

Kopš Karimova nāves abas valstis atsākušas risināt robežkonfliktus. Jau 2017. gada rudenī tika panākta vienošanās par aptuveni 1170 kilometru garu robežas posmu jeb 80% no visas abu valstu savstarpējās robežas. Kopš tā laika turpinās diskusijas par atsevišķu, etniski, reliģiski un citādi lokāli jūtīgu robežas posmu formālu nospraušanu, un šajās dienās notiekošā zemes maiņa uzskatāma par pirmo lielo soli starpvalstu strīdu atrisināšanā.