Pēdējos mēnešos asiņainu vardarbību pārcietusī Kirgizstānā var kļūt par pirmo parlamentāro republiku Vidusāzijā, vēsta "RIA Novosti".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Svētdien, 10. oktobrī, ieplānotajām parlamenta vēlēšanām jākļūst par kārtējo soli Kirgizstānas varas institūtu leģitimēšanā, kuri valstī tiek veidoti pēc prezidenta Kurmanbeka Bakijeva gāšanas šogad aprīlī, kā rezultātā pie varas nāca pagaidu valdība, ko vada četru opozīcijas partiju līderi.

Uz 120 vietām vienpalātas parlamentā pretendē 29 no vairāk nekā 150 republikā reģistrētajām politiskajām apvienībām. Tostarp ir politiskās partijas, kuras vada pagaidu valdības locekļi - Omurbeka Tekebajeva partija "Ata-Meken", Almazbeka Atambajeva Sociāldemokrātiskā partija (KSDP), Temira Sarijeva "Akšumkar" un partija "BEK", kuru nesen izveidoja Azimbeks Beknazarovs.

To konkurenti ir partija "Ata-Žurt", kuras priekšvēlēšanu sarakstā ir kādreizējie augstu stāvošie Bakijeva laiku ierēdņi, partija "Ar-Namis" ģenerāļa Feliksa Kulova vadībā un citas.

Ir parādījušās arī daudzas jaunas partijas, kuras burtiski vēlēšanu priekšvakarā nodibinājuši daudzmaz pazīstami politiķi.

Parlamenta vēlēšanas Kirgizstānā notiks pēc partiju sistēmas. Saskaņā ar jauno, jūnijā pieņemto konstitūciju pēc parlamenta ievēlēšanas Kirgizstāna kļūs par parlamentāru republiku. Savukārt valsts prezidents pildīs tikai reprezentācijas funkcijas. Faktiskās republikas pārvaldes funkcijas tiks nodotas premjerministram, kuru ievēlēs parlamenta vairākums.

Lai iekļūtu parlamentā un piedalītos ministru portfeļu dalīšanā, katrai partijai jāiegūst vismaz 5% balsošanas sarakstos iekļauto vēlētāju balsu un jāsaņem vairāk nekā 0,5% elektorāta atbalsts katrā no septiņiem valsts apgabaliem.

Kā paskaidroja Centrālās vēlēšanu komisijas locekle Žarkina Bapanova, pašlaik vēlētāju sarakstos iekļauti 2,8 miljoni cilvēku. Lai pārvarētu 5% robežu, katrai partijai nepieciešami 142 000 balsu visā republikā. Savukārt 0,5% reģionālā barjera var variēt no 607 balsīm vismazākajā Talasas apgabalā valsts ziemeļos līdz 3000 balsu Ošas apgabalā dienvidos.

Kā vēstīts, aprīļa sākumā Bakijeva valdība tika gāzta un pie varas nāca opozīcija Rozas Otunbajevas vadībā. Apvērsuma laikā gājuši bojā vairāk nekā 80 cilvēki, par ko jaunā valdība vaino Bakijevu un viņa sabiedrotos.

Gāztais prezidents pametis valsti.

Vēlāk Bakijeva dzimtajos valsts dienvidos sākās etniskie nemieri, kuros gājuši bojā vairāk nekā 300 cilvēki, bet vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju bija spiesti pamest savas mājas un bēgt uz kaimiņvalsti Kazahstānu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form