Pēc 99,6% balsu saskaitīšanas konstatēts, ka pret vienošanos nobalsojuši 50,23% referenduma dalībnieku, bet to atbalstījuši 49,76% balsotāju. Līdz ar to pret vienošanos balsojuši apmēram par 57 000 refererenduma dalībnieku vairāk nekā par to.
Šāds referenduma iznākums ir negaidīts, jo sabiedriskās domas aptaujas liecināja, ka par vienošanās apstiprināšanu referendumā ir gatavi balsot 55-65% kolumbiešu, un ir uzskatāms par smagu politisku triecienu valsts prezidentam Huanam Manuelam Santosam, kurš pirms referenduma bija paziņojis, ka viņam nav rezerves plāna gadījumam, ja referendumā līgums tiks noraidīts.
Pēc referenduma rezultātu publiskošanas Santoss solīja turpināt centienus panākt mieru ar FARC.
"Es nepadošos un turpināšu centienus panākt mieru līdz savu pilnvaru pēdējai dienai," televīzijā pārraidītā uzrunā tautai sacīja Santoss.
Savukārt FARC līderis Timoleons Himeness teica, ka viņa vadītais grupējums saglabā "vēlmi izmanot dialogu kā vienīgo ieroci nākotnes veidošanai".
Jau ziņots, ka Kolumbijas valdība un FARC 26.septembrī oficiāli parakstīja vēsturisko miera vienošanos, kas paredzēja izbeigt 52 gadus ilgušo konfliktu.
Bija paredzēts, ka pēc vienošanās oficiālās parakstīšanas FARC 180 dienu laikā veiktu demobilizāciju, atbruņotos un pārveidotos par politisku partiju. ANO bija piekritusi novērot šo procesu.
Komunistiskais teroristu grupējums FARC jau gandrīz 50 gadu cīnās pret Kolumbijas valdību.
Lai gan komunistiskajiem kaujiniekiem faktiski nebija nekāda atbalsta valsts urbanizēto apvidu iedzīvotāju vidū, FARC gadsimtu mijā izdevās paplašināt savu darbību lauku apvidos, izmantojot līdzekļus, kas tika iegūti ar narkotiku kontrabandu un cilvēku nolaupīšanu.
Saskaņā ar valdības aplēsēm bruņotais konflikts, kas ilga kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, prasījis vairāk nekā 600 000 dzīvību, lai gan saskaņā ar citiem novērtējumiem upuru skaits varētu būt 220 000.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
