Kolumbijas armija ceturtdien sāka uzbrukumus demilitarizētajā zonā valsts dienvidos, nometot bumbas uz vismaz 85 mērķiem kreiso partizānu kontrolētajā rajonā.
Par to informēja ziņu avoti armijā vairākas stundas pēc tam, kad Kolumbijas valdība paziņoja, ka pārtrauc pamiera sarunas ar partizāniem.

Kolumbijas valdība trešdienas vakarā no jauna izdeva orderus kreiso partizānu grupējuma "Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki" (FARC) līderu arestiem un paziņoja, ka pārtrauc atzīt FARC par politisku organizāciju.

Aresta orderi ir vērsti pret grupējuma līderiem, kas agrāk piedalījās miera sarunās.

Pirms orderu izdošanas Kolumbijas prezidents Andress Pastrana trešdienas vakarā paziņoja, ka pārtrauc miera sarunas ar kreisajiem partizāniem un pavēl armijai no jauna okupēt demilitarizēto zonu valsts dienvidos.

Dažas stundas pirms šā paziņojuma nemiernieki, kas tiek uzskatīti par FARC partizāniem, nolaupīja lidmašīnu ar 37 cilvēkiem un piespieda to nolaisties uz nomaļa skrejceļa netālu no Vilas departamenta Ovo pilsētas valsts dienvidos.

Lielākā daļa pasažieru tika atbrīvoti nolaišanās vietā, tomēr nemiernieki nolaupīja vismaz divus pasažierus, no kuriem viens bija opozīcijas senators Horhe Eduardo Hečens Turbajs.

"Es esmu nolēmis darīt galu zonas eksistencei pusnaktī (ceturtdien pulksten 7 pēc Latvijas laika)," paziņoja Pastrana televīzijas uzrunā tautai. Viņš sacīja, ka pavēlējis bruņotajiem spēkiem ieiet šajā zonā, kura platības ziņā līdzinās Šveicei, un pārņemt to savā kontrolē.

Neskaitāmi zemu lidojoši lidaparāti, tostarp helikopteri "OV-10 Broncos" un "Blackhawk", pacēlās gaisā no Treseskvinas militārās bāzes, lai veiktu uzbrukumus partizānu pozīcijām, informētās personas pastāstīja radiostacijai RCN.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!