Lai gan Korrea atlikuši vēl divi gadi pašreizējās prezidentūras, pērn apstiprinātā jaunā konstitūcija ļauj viņam sākt jaunu posmu valsts vadītāja amatā.
Saskaņā ar jauno pamatlikumu viena persona prezidenta amatu varēs ieņemt divus četru gadu termiņus pēc kārtas. Līdzīgus konstitūcijas grozījumus, pagarinot vienas personas iespējamo prezidentūras laiku, pēdējā laikā pieņēmušas arī citas Latīņamerikas valstis.
Korrea sola turpināt populārās sociālās programmas, kas līdz šim tika finansētas, izmantojot naftas eksporta nodrošināto peļņu. Taču šobrīd 38% ekvadoriešu joprojām dzīvo zem nabadzības sliekšņa.
Tomēr pašlaik savus solījumus prezidentam būs grūtāk pildīt, jo, pateicoties globālajai ekonomiskajai krīzei, krasi kritušās naftas cenas, kā arī sarukuši naudas līdzekļi, kurus uz Ekvadoru pārskaita emigrējušie valsts pilsoņi, kas veido vismaz 10% no iedzīvotāju kopskaita.
Bezdarba līmenis valstī sasniedzis 8,6%, bet 51,9% no 14 miljonus lielā iedzīvotāju kopskaita ir nodarbināti tikai daļēji.
Opozīcija apsūdz Korrea valdību valsts līdzekļu nelietderīgā izšķērdēšanā, kas krīzes sekas padarot vēl smagākas.
Tikmēr Korrea pret investoriem ieņēmis stingru nostājis un daļēji atteicies atmaksāt ārvalstu kredītus, tādējādi izsaucot vēl lielāku savu atbalstītāju piekrišanu, jo daudzi krīzē vaino ārvalstu uzspiesto liberālismu.
Korrea sola turpināt īstenot savu sociālistisko politiku, lai arī ārvalstu parādi sasnieguši 19,7% no Ekvadoras iekšzemes kopprodukta (IKP).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
