Pagājušajā nedēļā Korsikas nemiernieki Ajačo pilsētā uzspridzināja vietējās valdības ēku, ievainojot septiņus cilvēkus.
Korsikā šāda veida uzbrukumu skaits ir palielinājies kopš jūnija, kad tika arestēts Ivans Kolonna, kuru varas iestādes tur aizdomās Korsikas prefekta Kloda Erinjaka slepkavībā 1998.gadā. Erinjaks bija Francijas augstākā amatpersona šajā salā.
Jūlijā Korsikā, kā arī Nicā, kas ir viens no visslavenākajiem Francijas Zilā krasta kūrortiem, nogranda vairāki sprādzieni, nodarot lielu materiālo kaitējumu valsts iestādēm un ievainojot 16 cilvēkus. Par šiem sprādzieniem atbildību uzņēmās Korsikas separātistu grupējums FLNC.
Jūlija beigās Korsikas nacionālās atbrīvošanas frontes (KNAF) "anonīmais spārns" paziņoja, ka gatavojas atsākt bruņotu cīņu, turklāt ne vien "atsākt bruņoto cīņu, bet arī radikalizēt to".
KNAF spārns pirmo reizi oficiāli paziņoja par savu pastāvēšanu 2001.gada oktobrī un kopš tā laika ir uzņēmies atbildību par virkni terora aktu, arī par sprādzienu un apšaudes organizēšanu žandarmērijas kazarmās un valsts iestādēs.
2002.gada decembrī šī organizācija paziņoja, ka "uz laiku pārtrauc militāri politiskās darbības", bet tagad nolēma tās atsākt. Komunikē satur aicinājumu apvienoties ar otru KNAF spārnu - "Kaujinieku savienību", kas arī jūlija sākumā nolēma atsākt bruņoto cīņu.
13.jūlijā Korsikas iedzīvotāji referendumā noraidīja Francijas valdības piedāvāto ierobežoto autonomiju. Pret autonomiju nobalsoja 50,98 procenti, bet par - 49,03 procenti.
Francija bija piedāvājusi salas pašreizējos divus administratīvos departamentus aizstāt ar vienu administrāciju, kas pārņemtu daļu centrālās valdības pilnvaru nodokļu, tūrisma un vides aizsardzības jomā.
Korsikas nacionālisti jau gadu desmitiem ilgi cīnās par salas atdalīšanos no Francijas. Vidusjūras salā 160 kilometrus uz dienvidiem no Francijas kopš septiņdesmitajiem gadiem notiek separātistu vardarbība, un valdība referendumu bija nodēvējusi par vēsturisku iespēju atjaunot labklājību un mieru.
Jaunākais vardarbības posms sākās 1975.gadā, kad tika nošauti divi policisti, kuri no kādas alas centās izdzīt kaujiniekus. Nemiernieku grupējumi tad uzsāka kampaņu par neatkarību, ko daudzi no salas 270 000 iedzīvotāju neatbalsta, taču neuzdrošinās atklāti iebilst.
Tūristus, kurus pievilina salas zeltainās pludmales un jūra, gadiem ilgusī vardarbība nav skārusi, jo nemiernieki apzinās, ka tūrisms ir viens no lielākajiem Korsikas ienākumu avotiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
