Kosova un Serbija trešdien atzīmēja 11.gadadienu kopš NATO uzlidojumu sākuma, ar kuriem serbu spēki tika piespiesti pamest Kosovu. Prištinā tas tiek atzīmēts kā sākums ceļam uz neatkarību, savukārt Belgradā piemin uzlidojumu upurus.

"Kosovas pilsoņi un Eiropas jaunākās valsts brīvās un demokrātiskās institūcijas ir pateicīgas visiem pasaules politiskajiem un militārajiem līderiem par lielo un neierobežoto atbalstu tajos visizšķirīgākajos brīžos," paziņoja Kosovas premjerministrs Hašims Tači.

78 dienas ilgās bombardēšanas kampaņas "kulminācija bija valsts atbrīvošana, apstākļu radīšana Kosovai dibināt savu valsti un demokrātisko identitāti", sacīja Tači.

Tajā pat laikā Serbijā pusdienlaikā sāka skanēt gaisa trauksmes sirēnas, pieminot uzlidojumos nogalinātos.

Serbijas pareizticīgo baznīcas patriarhs Irinejs Belgradā vadīja piemiņas liturģiju, bet valdības amatpersonas nolika vainagus pie upuriem veltītajiem pieminekļiem.

NATO uzlidojumi Serbijai sākās 1999.gada 24.martā, kad toreizējais prezidents Slobodans Miloševičs atteicās parakstīt miera līgumu un pārtraukt bruņotas operācijas pret albāņu separātistu Kosovas Atbrīvošanas armiju. Pēc 78 dienām Miloševičs piekāpās, un Kosovā iegāja NATO armija.

NATO uzlidojumos dzīvību zaudēja vairāk nekā 1000 karavīru, 2500 mierīgo iedzīvotāju, arī 89 bērni, bet 12 500 cilvēki tika ievainoti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!