Serbijas prezidents Boriss Tadičs, uzstājoties Drošības padomes ārkārtas sēdē, uzsvēra, ka Belgrada "nekad" neatzīs Kosovas neatkarību, bet premjerministrs Vojislavs Koštuņica, uzrunājot parlamentāriešus, pavēstīja, ka no četrām valstīm, kas jau atzinušas separātiskās provinces neatkarību, atsaukti Serbijas vēstnieki.
Parlamenta sēdē, kas tika sasaukta, lai "anulētu" svētdien pieņemto Prištinas neatkarības deklarāciju, Vašingtonas izteikto Kosovas atzīšanu Koštuņica nosauca par "iebiedēšanas spēka politiku".
Tikmēr separātiskie Gruzijas reģioni - Abhāzija un Dienvidosetija - pirmdien jau paziņojuši, ka drīzumā sekos Kosovas piemēram, un Tadičs brīdināja ANO Drošības padomi, ka tāpat rīkoties varētu arī daudzu citu reģionu separātisti.
"Es atkārtoju, pasaulē ir desmitiem dažādu Kosovu, un visi viņi gaidīja uz Kosovas secesijas akta īstenošanos," Ņujorkā sacīja Serbijas prezidents. "Es jūs ļoti nopietni brīdinu no daudzo pastāvošo konfliktu eskalācijas briesmām, no iesaldēto konfliktu uzliesmošanas un jaunu ierosināšanas."
Tajā pašā laikā ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa uzsvēra, ka Kosova ir "īpašs gadījums", ņemot vērā bijušās Dienvidslāvijas sašķelšanos un pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados izraisītā kara brutalitāti.
Viņa norādīja, ka pasaules reakciju uz Kosovas neatkarības pasludināšanu nedrīkst uztvert kā precedentu citu separātistu grupu aktivitāšu ierosināšanai.
ASV prezidents Džordžs Bušs Kosovas prezidentam Fatmiram Sejdiu adresētā vēstulē oficiāli atzina Kosovas neatkarību un sniedza pozitīvu atbildi uz Prištinas lūgumu nodibināt diplomātiskās attiecības.
Savukārt Francijas prezidents Nikolā Sarkozī līdzīgā vēstulē Sejdiu pauž pārliecību, ka suverēna Kosova palīdzēs atnest Balkāniem stabilitāti.
Lai gan pašreizējā Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts Slovēnija aicinājusi atzīt Kosovu kā "neatkarīgu valsti starptautiskā uzraudzībā", dalībvalstu nostāja šajā jautājumā nav vienota. Kamēr vairums dalībvalstu gatavojas atzīt Kosovas neatkarību, pret to joprojām iebilst Spānija, Kipra, Rumānija, Slovākija un Bulgārija.
ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē Briselē neizdevās vienoties par kopīgu nostāju Kosovas jautājumā, un kopīgajā paziņojumā bija jānorāda, ka Eiropas valstu valdības "par savām attiecībām ar Kosovu lems, pamatojoties uz nacionālo praksi un tiesību normām".
Arī Vācija un Itālija ļāvušas noprast, ka sekos Francijas un Lielbritānijas piemēram un atzīs Kosovu kā jaunāko Eiropas valsti. Domājams, ka tāpat rīkosies lielākā daļa dalībvalstu, arī trīs Baltijas valstis - Igaunija, Latvija un Lietuva.
Tikmēr bijušās PSRS republikas, kuras pašas apdraud reģionālie separātisti, pauž negatīvu nostāju pret Kosovas neatkarības atzīšanu. To pirmdien ļāva noprast Moldova. Arī Gruzijas ārlietu ministrs Dāvids Barkadze pirmdien paziņoja, ka Tbilisi neplāno atzīt Kosovas neatkarību.
Tiesa, nedaudz agrāk pirmdien Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili norādīja, ka Kosovas provinces neatkarības pasludināšana viņa vadītajai valstij problēmas neradīs.
Savukārt Islāma konferences organizācija (OIC) paziņojusi, ka apsveic Kosovas neatkarības pasludināšanu un ka jaunā valsts būs ieguvums musulmaņu pasaulei.
"Priecājoties par laimīgo iznākumu, mēs paziņojam par savu solidarizēšanos ar mūsu brāļiem un māsām [Kosovā]," pirmdien atklājot OIC sanāksmi Dakarā, sacīja organizācijas ģenerālsekretārs Ekmeldins Ihsanoglu.
Arī ES paziņojumā uzsvērts, ka Kosovas piemērs nav tulkojams kā precedents citiem separātistiem, bet Vašingtona brīdinājusi, ka atteikšanās provincei piešķirt neatkarību novestu pie jauna vardarbības uzliesmojuma reģionā.
Savukārt Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins un viņa Ķīnas kolēģis Vans Guanja, gluži pretēji, uzskata, ka Kosovas neatkarība novedīs pie nemieriem Balkānos.
Serbu apdzīvotās Bosnijas-Hercegovinas daļas galvaspilsētā Baņa Lukā jau sākušās protesta demonstrācijas, un daži Bosnijas serbu līderi paziņojuši, ka, sekojot Kosovas precedentam, tiesības atdalīties no Bosnijas-Hercegovinas ir arī serbiem.
Gan ASV un ES cenšas pārliecināt Belgradu par draudzīgu attieksmi pret Serbiju un sola sniegt aizsardzību serbu minoritātei Kosovā. Arī NATO atkārtoti paudusi savu gatavību nodrošināt mieru reģionā.
Alianses izplatītajā paziņojumā teikts, ka 15 000 vīru lielie miera uzturēšanas spēki Kosovā (KFOR) turpinās "bezpartejiski" pildīt savas funkcijas un apņēmīgi reaģēs uz "jebkuriem mēģinājumiem apdraudēt Kosovas iedzīvotāju drošību".
ES un ASV plāno tuvāko mēnešu laikā organizēt donorvalstu konferenci, lai vienotos par atbalsta sniegšanu jaunpasludinātajai valstij.
ASV valsts sekretāres vietnieks Nikolass Bērnss jau paziņojis, ka Vašingtona Kosovai 2008. gadā piešķirs 334 miljonus dolāru (167 miljonus latu).
"Mēs uzskatām, ka tā būs stabila valsts," sacīja Bērnss.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
