Kremlis aicina Piedņestras vadītāju nekandidēt uz jaunu termiņu

Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva personāla vadītājs Sergejs Nariškins paziņoja Krievijas ziņu aģentūrām, ka 70 gadus vecais Smirnovs izdarītu kļūdu, ja decembrī kandidētu uz piekto amata termiņu Piedņestras Moldāvijas Republikas prezidenta vēlēšanās.

Smirnovs ir Piedņestras prezidents kopš 1990.gada, kad& šis pārsvarā krievvalodīgo apdzīvotais reģions pasludināja neatkarību no Moldovas . No 1991.līdz 1992.gadam notika bruņots konflikts starp Moldovas valdības spēkiem un Piedņestras separātistiem.

Nariškins sacīja, ka Kremlis uzskata par piemērotāku kandidātu Piedņestras prezidenta amatam tās parlamenta spīkeru Anatoliju Kaminski no prokrieviskās partijas "Atjaunotne".

"Kaminskis ir cienīgs kandidāts. Šīs partijas programma ir reāla un konkrēta. Mēs iesakām Smirnovam dot ceļu jauniem politiskiem spēkiem, kas varētu izvest reģionu no sociālās krīzes," teica Nariškins.

Strīdā par Piedņestras reģionu iesaistītās puses septembrī vienojās pēc piecu gadu pārtraukuma atsākt sarunas par konflikta atrisināšanu, un par sarunu pirmās kārtas mājvietu kļūs pašreizējā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) prezidējošā valsts Lietuva.

Tā dēvētajās 5+2 sarunās par Piedņestras konfliktu piedalās Moldovas, Piedņestras, Krievijas, Ukrainas, EDSO, kā arī Eiropas Savienības un ASV pārstāvji. Piedņestra pārtrauca šīs sarunas 2006.gadā Moldovas un Ukrainas noteikta muitas režīma dēļ, kuru Piedņestra nosauca par "ekonomisku blokādi", un kopš tā laika bija notikušas vien neoficiālas sarunas.

Domstarpības par Piedņestras statusu ir viens no Moldovas un Krievijas attiecību nestabilitātes iemesliem. Krievvalodīgo apdzīvotais reģions, kas ir Moldovas industriālais centrs, atšķēlās no tās 1990.gadā, bažījoties, ka Moldova varētu apvienoties ar kaimiņvalsti Rumāniju, jo abām valstīm ir etniska un valodas saikne. Juridiski Piedņestra joprojām ir daļa no Moldovas, taču faktiski tā ir neatkarīga republika ar neatkarīgām pārvaldes institūcijām, savu policiju un valūtu. Piedņestru nav atzinusi neviena pasaules valsts.

1992.gadā cieta neveiksmi Moldovas centieni atgūt kontroli pār Piedņestru, izmantojot militāru spēku. 2006.gada septembrī Piedņestrā notika referendums, kurā 97 procenti dalībnieku nobalsoja par neatkarību no Moldovas un pievienošanos Krievijai, ar kuru Piedņestrai nav kopīgas robežas.

Par spīti Moldovas protestiem, Piedņestrā joprojām atrodas Krievijas karaspēka kontingents un Maskava atbalsta tās separātistu valdību. Maskava uzsvērusi, ka separātiskā reģiona līderi varētu piekāpties dažādām Moldovas prasībām, ja tās valdība atteiktos no ieceres pievienoties NATO.