No viņa sarunām kļuva zināms, ka tiek gatavots arī terora akta otrais posms: viņš paziņoja, ka Maskavā atrodas 100 pašnāvnieki ar Krievijas pasēm un Maskavas pierakstu. Otrajam posmam bija jāsākas, ja federālās varas iestādes nepiekāptos teroristiem. Tomēr 100 pašnāvnieku pieminēšana, visdrīzāk, bija blefs, jo Barajevs nojauta, ka viņa sarunas noklausās.
Kā preses konferencē paziņoja Krievijas prezidenta palīgs Sergejs Jastržembskis, ķīlnieku sagūstīšana Maskavā notikusi ar čečenu separātistu līdera Aslana Mashadova ziņu. Krievijas specdienestu pārtvertās Barajeva sarunas ar Mashadovu no Teātra centra skaidri liecinot, ka viņš "bija lietas kursā par gatavojamo terora aktu un zālē viss notika ar viņa ziņu".
Kā apgalvoja Jastržembskis, izgāžoties terora aktam, tika dots spēcīgs trieciens Aslana Mashadova politiskajam prestižam, "kas - un tas nav nekāds noslēpums - ārpus Krievijas robežām bija diezgan augsts".
Kā izteicās Krievijas Federālā drošības dienesta Kriminālistikas institūta direktors Vladimirs Jerjomins, ja būtu aktivizētas eksplozīvās ierīces Teātra centrā, ēka būtu sagruvusi un visi ķīlnieki būtu gājuši bojā. Viņš paziņoja, ka zāles centrā un balkonā bijuši novietoti divi baloni, kuros katrā atradās pa vienam 150 milimetru artilērijas šķembu šāviņam, bet baloni bija pildīti ar metāla lodītēm. Zālē dažādās vietās tika atrastas 25 eksplozīvas ierīces, kuru lielākā daļa atradās teroristu jostās. Teroristi bija apgādājušies arī ar granātām - pēc ķīlnieku atbrīvošanas tika atrastas 16 paštaisītas granātas un granātmetējs.
Attiecībā uz Pasaules čečenu kongresu Kopenhāgenā Sergejs Jastržembskis norādīja, ka, tiklīdz ārvalstīs notiek čečenu problēmai veltīta starptautiska konference, "vienmēr saasinās situācija šajā republikā". "Mēs tam vienmēr esam gatavi, taču nevarējām paredzēt, ka tā būs traģēdija Maskavā," viņš teica. Pēc Krievijas prezidenta palīga teiktā, čečenu separātistu militārais un politiskais spārns šajā gadījumā darbojās "unisonā".
Atbildot uz žurnālistu jautājumu, Jastržembskis norādīja, ka bijušais Krievijas Augstākās padomes priekšsēdētājs Ruslans Hazbulatovs konferencē Dānijā "pārstāvēja pats sevi un viņam nebija Krievijas varas iestāžu mandāta". Jastržembskis arī uzsvēra, ka Hazbulatovs "nebija galvenais sarunu vedējs ar teroristiem Teātra centrā". "Teroristi kategoriski attiecās no viņa pakalpojumiem sarunās ar operatīvo štābu," paskaidroja Krievijas prezidenta palīgs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
