Ārlietu ministra vietnieks Andrejs Deņisovs paziņoja, ka "šis solis nekādi nav saistīts ar Kosovu. Nepastāv nekādas saistības. Šis solis tika sen apspriests".
Krievija sankcijas pret Abhāziju noteica tāpēc, lai tur ierobežotu separātiskās tendences.
Taču neatkarīgie analītiķi norāda, ka sankcijas praksē tikpat kā nav strādājušas un Abhāzija kopā ar otru Gruzijas separātisko reģionu Dienvidosetiju kļuvušas par kontrabandas kanāliem uz Krieviju.
Turklāt Ārlietu ministrijas paziņojumā Gruzija apsūdzēta par uzticības veidošanas pasākumu graušanu, kurus Abhāzija esot izrādījusi vēlmi īstenot, it īpaši bēgļu jomā.
Lai arī Abhāzija esot gatava šādiem pasākumiem, "Gruzijas puse neizrāda līdzīgu konstruktīvu pieeju agrāk noslēgto vienošanos izpildei", teikts paziņojumā, piebilstot, ka situācija Abhāzijā ir "pilnībā izmainījusies".
Paziņojumā arī pārējās 12 NVS locekles aicinātas sekot Krievijas paraugam un atcelt ierobežojumus Abhāzijai.
Abhāzija un Dienvidosetija atdalījās no Gruzijas deviņdesmito gadu konfliktos. Abas provinces faktiski ir neatkarīgas, taču neviena valsts, arī Krievija, tās nav atzinusi, kaut gan Maskava šajos reģionos ir dislocējusi miera uzturētājus un piešķīrusi pilsonību daudziem to iedzīvotājiem.
Dienvidosetijas republikas parlaments trešdien vērsās pie ANO ģenerālsekretāra, Krievijas prezidenta, Krievijas federālās sapulces Federācijas padomes un Valsts domes, NVS un Eiropas Savienības valstu vadītājiem un parlamentiem ar prasību atzīt Dienvidosetijas republikas neatkarību. Ar līdzīgu aicinājumu šonedēļ atkārtoti klajā nāks arī Abhāzijas parlaments.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
