Krievijas ārlietu ministra vietnieks Ivans Sergejevs 27.martā paziņoja, ka padomju armija ienāca Lietuvā "ar valdības ziņu", bet Lietuvu PSRS sastāvā uzņēma "pēc Lietuvas augstākās pārstāvniecības institūcijas lūguma PSRS Augstākajā padomē". Vienlaikus viņš apgalvojis, ka "valsts varu padomju laikā Lietuvā realizēja nacionālās varas iestādes". "Tādēļ nav attaisnoti apgalvojumi, ka Lietuvas virzība un iestāšanos PSRS bija pēdējās vienpusēju darbību rezultāts. Apgalvojumi par padomju veikto "aneksiju" vai "okupāciju" ignorē politiskās, vēsturiskās un juridiskās realitātes," paziņoja Sergejevs.
"Monitor" norāda, ka šādi apgalvojumi regulāri parādījās kādreizējā Krievijas ārlietu ministra un premjerministra Jevgeņija Primakova laikā, bet Putina laikā Krievija piedevusi jaunu impulsu "vecā uzskata atdzīvināšanā". "Šī dinamika bija acīmredzama labu laiku pirms Lietuvas parlamenta balsojuma 2000.gada jūnijā par komisijas izveidi okupācijas perioda zaudējumu apmēra novērtēšanai un par sarunu ierosināšanu ar Krieviju par kompensācijām," raksta "Monitor".
"Ja Krievijas Ārlietu ministrijas amatpersonas tādējādi ar šo paziņojumu gribējušas atspēkot lietuviešu prasības pēc kompensācijas, tad tas bijis pilnīgi nevajadzīgi, jo Lietuva jau pirms vizītes darīja skaidru, ka neierosinās apspriest kompensāciju jautājumu Lietuvas prezidenta vizītes laikā," norāda "Monitor".
Tā kā Lietuvas valdība un parlaments attiecībām ar Krieviju piešķir ārkārtīgi svarīgu nozīmi, tā kompensāciju jautājumu risina ar "maksimālu iespējamu elastīgumu", uzskata Džeimstaunas fonda eksperti.
Vēl pirms Adamkus vizītes Maskava publiski norāja Lietuvu par tās nevēlēšanos noslēgt īpašu vienošanos ar Krieviju par tās militāro tranzītu. "Lietuva bez jebkāda iemesla ieņem nekonstruktīvu nostāju [Krievijas] tranzītā uz Kaļiņingradas apgabalu, īpaši karaspēka tranzītā. Lietuva izrāda to pašu stūrgalvību arī jautājumos par Eiropas drošības arhitektūru," Maskavas medijiem izteikušās Krievijas valdības amatpersonas, kuras vēlējās palikt anonīmas.
Savukārt Krievijas vēstnieks Lietuvā Jurijs Zubakovs brīdinājis, ka Baltijas valstu iestāšanās NATO "neizbēgami radīs neuzticēšanos un destabilizāciju Baltijas reģionā". Viņš atgādināja, ka Maskava ierosinājusi savas garantijas Baltijas valstu drošībai.
Taču, kā norāda "Monitor", priekšlikums ne Baltijas valstīs, ne Rietumos nav atradis dzirdīgas ausis kopš tā paušanas pirms trijiem gadiem. "Monitor" atgādina, ka viens no priekšlikuma autoriem bijis Primakovs, un gan viņš pats, gan viņa bijušais palīgs Zubakovs ir bijušie augsta ranga VDK darbinieki.
Kā zināms, arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir bijušais PSRS VDK darbinieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
