Lietuvas un Krievijas kopīgās vides aizsardzības komisijas trešajā sēdē, kas otrdien beidzās Viļņā, pusēm neizdevās panākt kompromisu jautājumā par naftas atradņu D-6 potenciālā ekoloģiskā kaitējuma atlīdzību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Krievijas delegācijas vadītājs, dabas resursu ministra vietnieks Valentīns Stepankovs pauda viedokli, ka jautājumi, kas saistīti ar jūras piesārņojuma novēršanu un iespējamā kaitējuma atlīdzināšanu, jārisina Transporta ministrijai, savukārt Dabas resursu ministrijas kompetencē ir divpusējās sadarbības jautājumi.

Savukārt Lietuvas Vides ministrija aizstāvēja viedokli, ka visi šie jautājumi jāreglamentē vienā kopīgā dokumentā.

Tikšanās laikā pušu vides eksperti sīki apsprieda paredzamo rīcības plānu iespējamajos naftas izplūdes gadījumos un tehnisko līdzekļu izmantošanas iespējas.

Lietuvas Vides ministrijas pārstāvji vēlreiz uzaicināja krievu kolēģus apmeklēt Būtiņģes naftas termināli un Klaipēdas ostu.

Vides ministrijas sekretārs Aleksandrs Sproģis ziņu aģentūrai ELTA sacīja, ka Krievijas atradnes D-6, kas atrodas netālu no Kuršu kāpām, apdraud Baltijas jūras vidi vairāk nekā Būtiņģes terminālis vai Klaipēdas osta.

Krievijas kosmiskie pavadoņi šā gada pirmajos sešos mēnešos Baltijas jūrā fiksējuši aptuveni 130 naftas piesārņojuma plankumu, un tikai viens no tiem atradies Būtiņģes termināļa teritorijā.

Abu valstu delegācijas apsprieda arī jautājumus, kas saistīti ar plāniem celt hidroelektrostaciju uz Šešupes Kaļiņingradas apgabala Krasnoznamenskas pilsētā. Krievijas delegācijas vadītājs apgalvoja, ka līdz šim oficiāla atļauja šādiem būvdarbiem nav izdota.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form