Foto: AFP/Scanpix
Krievijā šobrīd vērojama "domāšanas disharmonija", kas uzskatāma par pārdomātas apziņas zombēšanas sekām, uzskata Maskavas Kārnegi centra analītiķe Lilija Ševcova. Pēc viņas teiktā, cilvēkiem trūkst drosmes atklāti pateikt, ka viņi neatbalsta Maskavas iejaukšanos Sīrijā, jo tas tiktu uzskatīts par patriotisma trūkumu.

Intervijā Lietuvas LRT radio eksperte atzinusi, ka ir grūti noteikt, ko par Kremļa militāro intervenci Sīrijā domā paši krievi. Taču, ja tas tiktu pētīts dziļāk un cilvēkiem aptaujās uzdotu jautājumu, vai viņi ir gatavi ziedoties un vai piekristu, ka karā tiek sūtīti viņu vīri vai dēli, domājams, 90% pret to iebilstu. Kad līdzīgs jautājums uzdots septembrī, apstiprinoši uz to atbildējuši tikai 13% aptaujāto.

"Reizēm ir ļoti grūti kaut mazliet aptver, ko jūt krievi. Vēl nekad neesmu redzējusi tik demoralizētu un apjukušu sabiedrību. Tas ir pēdējo 15 gadu rezultāts un pirmām kārtām Vladimira Putina varas dēļ. Tas ir pārdomāts plāns - ar propagandas metodēm padarīt cilvēkus par zombijiem. Tādēļ var teikt, ka šobrīd vērojams domāšanas disharmonijas sindroms, - no vienas puses, cilvēki atbalsta Putinu, no otras - kritizē. Vēl septembrī aptaujas rādīja, ka Krievijas iesaistīšanos Sīrijas konfliktā atbalsta tikai 28% respondentu, bet šobrīd viņu īpatsvars pieaudzis līdz aptuveni 60%," stāstījusi Ševcova.

Viņa atzinusi, ka lielā mērā tas ir mediju iespaids. "Televizoru mēs dēvējam par zombēšanas kasti - tas ir galvenais ceļš, kā pie cilvēkiem nonāk informācija. Televīzijas skatīšanās tradīciju saknes aizsniedzas vēl padomju laikos, cilvēki vakarus parasti pavada ģimenes lokā pie televizora un saņem informāciju, kas viņus pārliecina. Jāsaprot, ka krievi ir kā aitiņas, ko ved aklais. Jau tas vien, ka lielākā daļa atbalsta intervenci Sīrijā, liecina, ka kaut kas te nav īsti patiesi. Tas viss atbilst prezidenta viedoklim. Cilvēkiem ir viens līderis, kurš aizstāj visas institūcijas. Krievijā patiesībā nav parlamenta un premjera, kurš ir vājš un nožēlojams. Nav nekā cita, izņemot prezidentu, kurš iemieso visu. Tādēļ cilvēki atbalsta - vai vismaz imitē atbalstu," spriedusi analītiķe.

Ševcova norādījusi, ka cilvēki nav aizmirsuši arī Afganistānas karu.

"Šis karš iespiedies mūsu gēnos, tādēļ arī Sīrijas karš cilvēkos raisa bailes. Pastāv maldīgs priekšstats, kas, starp citu, sastopams arī pašu krievu vidū, - ka krieviem ļoti patīk karš un kara apstākļos krievi atplaukst. Tas tā noteikti nav. Šo mistificēto priekšstatu radījusi valsts vara, kurai nav zināmi citi līdzekļi, kā stiprināt sabiedrību. Taču tā nav patiesība - krievi baidās no kara un asinsizliešanas. Taču ir skaidri redzams, ka prāva daļa cilvēku ir akli un apjukuši, jo nezina, kā atbrīvoties no tāda likteņa," viņa stāstījusi.

Jautāta, kā Krievijas mediji pamato nepieciešamību iejaukties Sīrijas karā, politoloģe atbildējusi, ka pastāv dažādas stratēģijas un cilvēku galvās kā narkotikas iepotētas vairākas "aksiomas".

"Viena no izplatītākajām - mums jācīnās pret teroristiem, citādi viņi sasniegs arī Krieviju. Taču tagad, kad Ēģiptē lidmašīnas katastrofā gājuši bojā vairāk nekā 200 cilvēki, ne viens vien krievs, pat mani kaimiņi, kuri par politiku neinteresējas, sākuši prātot, ka tā varētu būt tā cena, ko krieviem nākas maksāt par intervenci Sīrijā. Viņi domā, ka tas ir teroristu darbs, un jāteic - tas diezgan loģisks spriedums," izteikusies Ševcova.

"Mani dati nav izsmeļoši - zinu tikai, ko domā mani tuvinieki, draugi, kolēģi, kaimiņi, daži garāmgājēji ielās, tomēr lielākā daļa cilvēku nonākuši pie šādiem loģiskiem secinājumiem un saista lidmašīnas katastrofu ar intervenci Sīrijā.

Tikmēr citas aptaujas liecina, ka ne mazums cilvēku netic tam, ka aptaujas rāda patiesību. Tātad arī paši neticētāji mēdz samelot. Lai gan valda tāda paralīzes atmosfēra, domāju, ka cilvēki nav muļķi - viņi sākuši domāt. Pēdējā laikā problēmas krājas kaudzē un vedina cilvēkus domāt, īpaši lielajās pilsētās," viņa secinājusi.

Analītiķe arī atzinusi, ka Sīrijas konflikta dēļ Krievijas sabiedrībā tagad mazāk runā par Ukrainu.

"Runāts joprojām tiek, bet tikai otrajā plānā, tā margināli. Ir pilnīgi skaidrs, ka propagandas mašīnas lēmums bija atraut krievu uzmanību no Ukrainas un novirzīt to uz Sīriju, jo Putins Ukrainā cietis zaudējumu. Nav šaubu, ka Ukrainas tēma vairs nav tā narkotika, kas iedarbojas uz cilvēku domāšanu. Ir skaidrs, ka Sīrija paredzēta uzmanības novēršanai, bet tas ir tikai viens no iemesliem. Sīrija ir daudzplākšņu instruments. Viens no galvenajiem aspektiem - tādējādi Putins cenšas pārtraukt izolāciju, ko turpina Rietumi. Viņš it kā lūdzas atļaut atkal tiem pieslēgties," stāstījusi Maskavas Kārnegi centra eksperte.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!