Maskava uzskata par neefektīvu Eiropas Savienības (ES) plānu apvienot draudus un stimulus, lai piespiestu Irānu pārtraukt darbus kodoltehnikas jomā, otrdien paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis.
ES ārlietu ministri pirmdien vienojās sagatavot plānu, kas stimulētu Teherānu sadarboties ar ANO Starptautisko atomenerģijas aģentūru (IAEA) un ko Dānijas ārlietu ministrs Pērs Stīgs Mellers raksturoja kā "pielabināšanās un draudu paketi".

ES ministri aicināja Krieviju, kurai ir cieši politiskie kontakti ar Irānu un kura tur būvē atomelektrostaciju, pievienoties šai iniciatīvai.

Taču no avotiem Krievijas Ārlietu ministrijā ziņo, ka tas ir Starptautiskās atomenerģijas aģentūras uzdevums - izmeklēt, vai Irāna slepeni izstrādā kodolieročus.

"Es nedomāju, ka būtu jāveicina pielabināšanās un draudu pieeja. Krievijas ārlietu ministrs ir apstiprinājis mūsu nostāju, uzsverot, ka Irānas interesēs ir sadarboties ar aģentūru visos šajos jautājumos. Tāda ir mūsu nostāja," teica ministrijas pārstāvis.

Krievija gan vēl oficiāli nav komentējusi ES iniciatīvu.

Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nesen apmeklēja Irānu un risināja sarunas, kurās galvenais jautājums bija Irānas sakari ar IAEA. Irāna apgalvo, ka tās kodolprogrammai esot mierīgs raksturs.

Krievija jau sen apgalvo, ka Irāna, ko ASV apsūdz centienos iegūt savā rīcībā kodolieročus, īsteno pilnīgi mierīgu kodolprogrammu un nevar izmantot Maskavas sniegtās zināšanas un pieredzi ieroču izgatavošanā.

Tomēr Krievijas nostāja pagājušajā mēnesī kļuva stingrāka, kad Teherāna draudēja nepildīt IAEA aicinājumu pārtraukt urāna bagātināšanu, ko var izmantot kodolieroču izgatavošanā.

25.novembrī Vīnē paredzēta IAEA valdes sēde, kas lems, vai nodot Teherānas lietu ANO Drošības padomei, kurā Maskavai ir pastāvīga vieta un veto tiesības.

Krievija palīdz Irānai būvēt atomelektrostaciju netālu no Bušehras, neraugoties uz ASV spiedienu atteikties no šī projekta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!