Krievija neslēpj savu sapīkumu par NATO virzīšanos uz austrumiem, apgalvojot, ka tā atjaunošot Eiropas sadalījumu. Daudzi Krievijas militārie un politiskie līderi uzskata, ka tā rada tiešus draudus nacionālajai drošībai.
Tagad Maskava pieprasa, lai Slovēnija un trīs Baltijas valstis tiktu iekļautas pārskatītajā līgumā par parastajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā. Atšķirībā no Rumānijas, Bulgārijas un Slovēnijas tās nepiedalījās 1990.gadā noslēgtajā sākotnējā militārajā līgumā starp aliansi un Varšavas paktu.
De Hops Shēfers laikrakstam apliecināja, ka viņš piekrīt, ka šīm četrām valstīm līgums ir jāparaksta.
Shēferam paredzētas tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sereju Lavrovu, aizsardzības ministru Sergeju Ivanovu, Drošības padomes sekretāru Igoru Ivanovu, kā arī viņš apmeklēs Krievijas Valsts domi un tiksies ar deputātiem.
Shēfers Krievijā kā NATO ģenerālsekretārs ierodas pirmo reizi. Šā gada sākumā stājoties šajā amatā, viņš par vienu no savām prioritātēm nosauca turpmāku labu attiecību attīstīšanu ar Krieviju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
