"Piemēram, Gruzijas amatpersonas runā par kaut kādu vienošanos par kopīgu kontrolēšanu uz Abhāzijas un Dienvidosetijas robežām, un daži ziņo par garantijām, ka Krievija nekad neatzīšot Abhāziju un Dienvidosetiju," norādīts paziņojumā. "Tā dēļ var rasties nepareizs priekšstats, ka aiz Suhumi un Chinvali muguras būtu panāktas kaut kādas vienošanās."
Krievijas pārraudzība uz nestabilajām robežām ir atkarīga vienīgi no tā, kā Gruzija atrisinās konfliktu ar separātiski noskaņotajām republikām un šo reģionu nostājas, paskaidro ministrija.
Krievija arī nav devusi nekādas garantijas par separātistu statusu, taču norāda - "kaut arī Maskava neatkārtos dažu rietumvalstu nelikumīgo rīcību, Kosovas vienpusējā neatkarības pasludināšana un tās atzīšana tiks ņemta vērā mūsu politikā".
Pagājušajā nedēļā notikušajās Putina un Saakašvili sarunās tika izskatīti tādi jautājumi kā gaisa satiksmes atsākšana un Krievijas embargo Gruzijas produkcijai.
Maskava 2006.gadā pārtrauca sauszemes, jūras un gaisa satiksmi ar Gruziju pēc abu valstu strīda par Gruzijā apcietinātajiem četriem krievu virsniekiem, kurus Tbilisi apsūdzēja spiegošanā.
Spriedzi palielināja arī nesenā Kosovas neatkarības pasludināšana. Krievija, kas kategoriski iebilda pret Kosovas neatkarības pasludināšanu, brīdinājusi, ka Kosovas neatkarība radīs bīstamu precedentu un stimulēs separātistu kustības visā pasaulē.
Abhāzija un Dienvidosetija atdalījās no Gruzijas deviņdesmito gadu konfliktos. Abas provinces faktiski ir neatkarīgas, taču neviena valsts, arī Krievija, tās nav atzinusi, kaut gan Maskava šajos reģionos ir dislocējusi miera uzturētājus un piešķīrusi pilsonību daudziem to iedzīvotājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
