"No tā ir atkarīgs Krievijas armijas, valsts un tautas liktenis. Mums vairs nav laika," sacīja Putins.
Putins uzsvēra, ka nākotnē Krievijas armijai jābūt "mobilākai un efektīvākai", lai panāktu ātras uzvaras reģionālās kampaņās, kā piemēram, 13 mēnešus ilgušajā militārajā konfliktā Čečenijā.
Diskusijas par trīs miljonu vīru lielajiem bruņotajiem spēkiem tika sāktas pēc pirmā karadarbības posma Čečenijā 1994.-1996.gadā, kas uzskatāmi pierādīja, ka nepietiekams finansējums padomju laika superspēku pārvērtis par slikti ekipētu un vāji trenētu cīnītāju grupējumu, kas ātri zaudē arī savu morālo stāju.
Iepriekšējā prezidenta Borisa Jeļcina centieni piešķirt armijas vajadzībām vairāk līdzekļu vairākkārt tika traucēti konkurējošo bruņoto spēku veidu un ģenerāļu savstarpējās sacensības dēļ.
Arī Putina centienus īstenot armijas reformu aizkavējis publisks konflikts starp aizsardzības ministru Igoru Sergejevu, kurš uzskata, ka Krievijai intensīvāk jābalstās uz kodolbruņojuma arsenālu, un bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieku ģenerāli Anatoliju Kvašņinu, kas atbalsta sauszemes karaspēka attīstīšanu.
Amatpersonas informēja, ka ceturtdien nolemts samazināt karaspēku.
Drošības padomes sekretāra vietnieks Vladimirs Potapovs informēja, ka pieņemts lēmums līdz 2005.gadam likvidēt 470 000 militārpersonu un 130 civilpersonu štata vienības.
Krievijā militārajām vajadzībām 2000.gadā bija atvēlēti septiņi miljardi ASV dolāru (4,34 miljardi latu). ASV šim nolūkam katru gadu tiek piešķirti 270 miljardi ASV dolāru (167 miljardi latu).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
