Pēc informācijas aģentūru ziņām, Višņevskis sacījis, ka kodolmateriālu zudumi fiksēti galvenokārt rūpnīcās, kur gatavo kodoldegvielu - fiksēti arī gadījumi, kad pazudis kodolieroču ražošanai izmantojamais urāns, bet tā daudzums esot mērojams vienīgi gramos, savukārt vāji bagātinātais urāns, ko lieto kodoldegvielas iegūšanai, pazudis kilogramiem.
Kā sacīja Žeļnova, ir gan atklāti daži gadījumi, kad neliels daudzums kodolmateriālu pavirši izvietots novecojušās iekārtās, taču visos šajos gadījumos pieļautās kļūdas vēlāk izlabotas, bet par ieročiem izmantojamo urānu Višņevskis vispār neesot runājis. "Mēs nemaz nevaram sniegt komentārus par materiāliem, kas pilnībā ietilpst militāro resoru kompetencē," viņa piebilda.
Rietumvalstīs aizvien vairāk pieaug bažas, ka neapmierinošā drošības situācija Krievijas kodolobjektos varētu pavērt teroristiskajām organizācijām iespēju iegūt radioaktīvos materiālus, lai izmantotu tos tā dēvētajās netīrajās bumbās.
Pēc aģentūras "Interfax" ziņām, Gruzijas drošības lietu ministra vietnieks Iraklijs Alazanija pieļauj iespēju, ka Osamas bin Ladena teroristu tīkls "Al Qaeda" varētu mēģināt iegūt radioaktīvo cēziju, kas savulaik Padomju Savienībā tika izmantots, lai pētītu radiācijas ietekmi uz lauksaimniecības kultūrām. Kā rakstījusi Amerikas Savienoto Valstu prese, Tbilisi valdībai nav zināms, kur atrodas visi pārmantotie cēzija krājumi.
Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai ir informācija par diviem gadījumiem 1994. un 1995.gadā, kad Krievijā nozagts urāns, kas vēlāk gan atkal atradies.
1994.gadā Vācijas amatpersonas konfiscēja 400 gramu plutonija, kas no Maskavas tika vests pasažieru lidmašīnā, atgādina DPA.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
