Krievija pirmdien jau samazināja gāzes piegāžu apjomu Ukrainai par 25%.
"Gazprom" pārstāvji norāda, ka Ukraina nevēlas īstenot sarunas un atrisināt domstarpības saistībā ar Ukrainas parādu par Krievijas piegādāto gāzi.
"Ukraina nav atsākusi sarunas. [Ukrainas enerģētikas uzņēmuma] "Naftogaz Ukraini" vadītājs tā arī nav ieradies Maskavā," sacīja Kuprijanovs.
Vienlaikus Ukraina neļauj neatkarīgiem ekspertiem kontrolēt Ukrainai piegādātās gāzes apjomu, uzsvēra "Gazprom" pārstāvis.
Jau vēstīts, ka "Naftogaz Ukraini" joprojām neatzīst savu parādu Krievijai par 2007. gadā saņemto gāzi.
Strīds ir par 1,9 miljardiem kubikmetru gāzes aptuveni 600 miljonu dolāru (277,2 miljonu latu) vērtībā, kurus Ukraina nav samaksājusi.
Kijeva apgalvo, ka tā esot nokārtojusi 2007. gada parādus "Gazprom", taču domstarpības saglabājas par parādu, kuru, pēc Maskavas teiktā, Ukraina esot uzkrājusi pēdējos mēnešos, kad Krievija piegādēm Ukrainai izmantoja pati savu gāzi, lai kompensētu lētākās Vidusāzijas gāzes deficītu.
Ukraina uzstāj, ka neko nav parādā koncernam "Gazprom" par pagājušajā gadā saņemto gāzi. Vienlaikus Ukraina arī šogad turpina patērēt Krievijas gāzi, kaut arī vienošanās tā arī netika panākta.
Ukrainas prezidents Viktors Juščenko pirmdien brīdināja, ka nesaskaņas gāzes piegāžu apmaksas jautājumā varētu novest pie jauna "gāzes kara" ar Krieviju.
Kā ziņots, Krievijas dabasgāze veido aptuveni vienu ceturtdaļu Ukrainas gāzes importa, bet pārējā daļa tiek saņemta no citām Vidusāzijas valstīm pa cauruļvadiem, kas šķērso Krieviju.
Ukraina ir Krievijas gāzes galvenais tranzīta ceļš uz Eiropas Savienību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
