Foto: RIA Novosti/Scanpix

Militāro operāciju Sīrijā Krievija izmanto ne tikai prezidenta Bašara al Asada spēku atbalstīšanai, bet arī, lai izmēģinātu savus jaunos ieročus, jaunas taktikas un demonstrētu savas spējas pasaulei, raksta žurnāls "Foreign Policy".

Krievijas uzvaru pār Gruzijas spēkiem 2008. gada karā aizēnoja atklāsme par sauszemes un gaisa spēku vājo sniegumu. Toreiz premjera krēslā sēdošais Vladimirs Putins pēc tam uzsāka masīvu armijas modernizēšanas kampaņu.

Militāro reformu augļus demonstrē kopš septembra notiekošais Maskavas gaisa karš Sīrijā, uzskata medijs.

Oktobrī un novembrī Krievija no karakuģiem Kaspijas jūrā pa mērķiem Sīrijā izšāva spārnotās raķetes, bet šonedēļ masīvo gaisa kampaņu pret bruņotajiem prezidenta Bašara al Asada režīma pretiniekiem papildināja pa grupējuma "Daesh" faktisko Sīrijas galvaspilsētu Raku no modernas zemūdenes Vidusjūrā palaistas spārnotās raķetes.

Novembrī Maskava Sīrijā izvietoja savu jaunāko pretgaisa aizsardzības sistēmu S-400.

Maskavas operācijas Sīrijā joprojām ir nosacīti ierobežotas, bet Kremlis to izmanto kā izmēģinājuma laukumu ieročiem un aprīkojumam. To darot, tas brīdina ASV un citas Rietumu lielvaras par Krievijas atgūto militāro bezbailību pēc gadu desmitiem ilgas sairšanas, raksta žurnāls.

"No zemūdenes palaistās raķetes bija vairāk pret Vašingtonu vērsts politiskais ierocis, nekā militārais pret ISIS [grupējums "Daesh"/"Islāma valsts]," žurnāls citē Kara pētījumu institūta flotes speciālistu Krisu Harmeru.

Zemūdene "Rostova pie Donas" tiek uzskatīta par vienu no klusākajām pasaulē, kas padara to izcili piemērotu slepenām operācijām, norāda Harmers. Taču tik sarežģītu tehnoloģiju izmantošana un spārnoto raķešu palaišana ir neparasta izvēle, ņemot vērā, ka Krievijas gaisa operācijas ir daudz lētākas un efektīvākās, pasvītro eksperts.

"Krievijai nav taktiska pamatojuma šaut spārnotās raķetes. Viņi tās izmanto, lai parādītu pasaulei, ka to spēj," stāsta Harmers.

Krievijas operāciju Sīrijā pavada plaša kampaņa sociālajos medijos un Krievijas televīzijā. Aizsardzības ministrija izplata ierakstus no misijām – gan spārnoto raķešu palaišanai no Kaspijas jūras, gan no zemūdenes Vidusjūrā sekoja ministrijas izplatīti video.

"Nevar neņemt vērā šīs izrādīšanās propagandas nozīmi pašmājās un aiz robežām," žurnālam skaidro Krievijas militārais eksperts no Ņujorkas Universitātes Marks Galeoti.

Atbalstot Asada spēkus, Krievija vienlaicīgi arī "izmēģina jaunas tehnoloģijas un jaunus veidus kā operēt ar vecajām tehnoloģijām", uzskata eksperts.

"Tas arī parāda potenciālajiem pircējiem, ka Krievijas ieroči spēj iespaidīgas lietas," turpina Galeoti.

2010. gadā sāktā Krievijas militārā modernizēšanas programma paredz līdz 2020. gadam aizvietot 70% no padomju laika militārā ekipējuma, tai skaitā uzbūvējot 50 jaunus karakuģus, simtiem iznīcinātāju un tūkstošiem transportlīdzekļu sauszemes spēkiem.

Dārgā modernizēšanas programma gan saskaras ar nopietniem šķēršļiem, Krievijas ekonomikai ciešot no Rietumu sankcijām un zemajām naftas cenām. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos militārā budžeta samazināšana ir nenovēršama, uzskata žurnāls.

Tagad Maskavai "jāskrienas ar laiku", pirms ekonomiskais spiediens palēnina militāro reformu tempus, stāsta Galeoti. Lai gan Kremlis nevēlas to atzīt, jau pašlaik notiek militārā budžeta samazināšana, viņš papildina.

Laiks rādīs, kā Krievijai izdosies realizēt reformas, vienlaicīgi uzturot militāro klātbūtni Sīrijā un Ukrainā, raksta žurnāls. Taču ir skaidrs, ka īstermiņā operācija Sīrijā Kremlim ir dāsna priekšrocība.

"Vienkārši sākot savu Sīrijas operāciju, viņi ar aptuveni 30 lidmašīnām būtībā izsita no sliedēm lielu daļu ASV ārpolitikas," uzskata Galeoti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!