Pirmo reizi 133 kara dienu laikā 6. jūlijā Maskava neziņoja par Krievijas teritoriālajiem ieguvumiem Ukrainā, kas potenciāli norāda uz faktu, ka okupanti šobrīd ietur militāro darbību pauzi, raksta ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW).
Kopš kara sākuma Krievijas Aizsardzības ministrija katru dienu ziņoja par teritoriālajiem ieguvumiem, taču kopš Lisičanskas aplenkšanas 3. jūlijā tā nav ziņojusi par nevienu jaunu ieņemtu teritoriju vai sauszemes spēku kustību.
Tomēr Krievijas spēki 6. jūlijā joprojām veica ierobežotus un neveiksmīgus sauszemes uzbrukumus visās asīs.
Šādi mēģinājumi atbilst Krievijas darbības pauzei, kas nenozīmē vai nepieprasa pilnīgu aktīvās karadarbības pārtraukšanu. Šajā gadījumā tas nozīmē, ka Krievijas spēki, visticamāk, aprobežosies ar salīdzinoši neliela mēroga ofensīvām darbībām, mēģinot radīt nosacījumus nozīmīgākām uzbrukuma operācijām un atjaunot kaujas spēku, kas nepieciešams, lai mēģinātu veikt šos ambiciozākos pasākumus, raksta ISW analītiķi.
Arī jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija, teikts, ka tās okupantu vienības, kuras bija iesaistītas kaujās pagājušajā nedēļā, šobrīd tiek atjaunotas.
Tāpat britu izlūki atgādina, ka 5. jūlijā Krievijas parlamenta apakšpalāta pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par "īpašiem ekonomiskiem pasākumiem", kuru ierosinājusi valdība. Londona ziņo, ka šo likumprojektu, visticamāk, apstiprinās un ka tas varasiestādēm dos būtisku teikšanu par darba attiecībām; mobilizācijas struktūru atjaunošanu un valsts rezervēs esošo aktīvu izmantošanu.
Šis likumprojekts, visticamāk, ir Kremļa mēģinājums ieviest ekonomiskus pasākumus, lai atbalstītu "īpašo militāro operāciju" bez oficiālas valsts mobilizācijas deklarācijas, kas joprojām ir politiski jutīgs solis, raksta Lielbritānijas ministrija. Tāpat tas arī ļauj Krievijai izvairīties no atzīšanas, ka tā ir iesaistīta karā vai ka tā nespēj pārvarēt Ukrainas bruņotos spēkus, kas ir mazāki pēc skaita, kā arī cīnās ar mazāku militāro resursu apjomu.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
