Saskaņā ar līguma kuģi tiks aprīkoti ar taktiskās informācijas jūras ekspluatācijas sistēmu "Senit - 9", taču licence šīs sistēmas izgatavošanai Krievijai netiks dota.
Kā ziņots, divi pirmie kuģi tiks uzbūvēti Francijas kuģubūvētavās un izmaksās Krievijai 1,2 miljardus eiro (843 miljonus latu). Nākamos divis kuģus peredzēt uzbūvet Krievijā.
21. jūnijā Parīzē jāierodas Krievijas premjerministram Vladimiram Putinam, kuram jāveic līguma galīgais apstiprinājums.
Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī maija beigās vienojās jūnijā parakstīt jaunu līgumu par "Mistral" klases franču helikopetru bāzes kuģu iegādi..
"Mēs esam vienojušies, ka kontrakts tiks parakstīts pēc 15 dienām. Divi helikopteru nesēji tiks uzbūvēti Francijā un divi Krievijā," pēc divpusejām sarunām paziņojis Sarkozī. Viņš piebildis, ka " ir noregulēti visi jautājumi".
Viņa teikto apstiprinājis arī Medvedevs.
Kā ziņots, iepriekšējo reizi darījums izgāzās, jo puses nevarēja vienoties par līguma summu.
Starpvaldību vienošanās par "Mistral" pirkšanu tika noslēgta 25.janvārī. Tajā netika minēti ne nākamā līguma termiņi, ne cenas - tie bija jānorāda atsevišķā nolīgumā, kas kompānijai "Rosoboroneksport" bija jānoslēdz ar DCNS līdz 2011. gada aprīlim.
Universālā helikopteru bāzes kuģa tonnāža ir 21 000 tonnu un korpusa maksimālais garums - 210 metri. Tas spēj attīstīt vairāk nekā 18 mezglu ātrumu. Kuģošanas tālums - līdz 20 000 jūdžu.
Apkalpes locekļu skaits - 160 cilvēku. Papildus helikopteru bāzes kuģis var uzņemt vēl 450 cilvēkus. Aviogrupā ir 16 helikopteri, no kuriem seši var vienlaikus izvietoties uz pacelšanās klāja.
Pret šo darījumu iebilda vairāks Eiropas savienības valstis, tajā skaitā Latvija. Tika saskatīti draudi, ka Krievijas rīcībā nonāks moderna bruņojuma tehnoloģija. Francijas prezidents Sarkozī to nodēvēja par vienkāršu komerciālu darījumu.