Vienā no pirmajām janvāra plenārsēdēm Krievijas Valsts dome iecerējusi izskatīt lēmumprojektu par PSRS "investīciju" apjoma noteikšanu Baltijas valstīs un PSRS īpašuma izmantošanu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Šāds dokumenta projekts izstrādāts, reaģējot uz Baltijas valstu draudiem iesniegt Krievijai kompensācijas prasības par okupācijas laikā ciestajiem zaudējumiem, vēsta Krievijas Politisko ziņu aģentūra (APN).
Krievijas Valsts domes starptautisko attiecību komiteja jau apstiprinājusi deputāta, bijušā Baltijas kara apgabala pulkveža Viktora Alkšņa iesniegto lēmumprojektu, kurš uzdod Krievijas Federācijas Uzskaites palātai pārbaudīt, "cik efektīvi un mērķtiecīgi ir izmantoti valsts līdzekļi un PSRS īpašums Latvijas PSR, Lietuvas PSR un Igaunijas PSR 1940. un 1941.gadā un laikposmā no 1944. līdz 1991.gadam, kā arī federālais īpašums Latvijas, Lietuvas un Igaunijas republikās no 1991. līdz 1996.gadam".

Viktors Alksnis pauž pārliecību, ka šāda pieeja attiecībās ar Baltijas valstīm, kas drīzumā kļūs par pilnvērtīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm, esot pilnīgi pamatota. Viņš uzskata, ka PSRS Baltijas valstīs ir radījusi visu mūsdienu rūpniecisko un transporta infrastruktūru, desmitgadēm ilgi nodrošinot šo republiku iedzīvotājiem visaugstāko dzīves līmeni Padomju Savienībā. Turklāt deviņdesmitajos gados Krievija, viņaprāt, "ekonomiski aplaimoja" jaunās Baltijas valstis. Turklāt pēc padomju armijas izvešanas "praktiski bez maksas" tām tika atstāti "miljoniem dolāru vērti" militāri objekti.

Alksnis uzver, ka visu šo "dāvanu" vērtību neviens nav aplēsis un tas tagad būtu jāpaveic Uzskaites palātai. Pats deputāts aprēķinājis, ka PSRS Latvijā un Lietuvā investējusi 80 līdz 85 miljardus dolāru, bet Igaunijā - 40 līdz 45 miljardus.

Alksnis mēģinājis akcentēt arī Baltijas valstu "teritoriālos ieguvumus", taču Valsts domes deputāti šī jautājuma izskatīšanu atlikuši līdz februārim.

Pats Alksnis APN atzinis, ka nopietni necer, ka "kāds ļaus no Baltijas valstīm "atskaitīt" naudu vai atraut kādu daļiņu to teritorijas". Viņš arī nopietni neapsver iespēju, ka "Krievija varētu pieprasīt Baltijas valstīm kaut kāda veida restitūciju". Tomēr deputāts norāda, ka apstākļos, kad Lietuva jau ir oficiāli pieprasījusi kompensēt padomju okupācijas nodarītos materiālos zaudējumus un līdzīgus paziņojumus gatavojoties sniegt arī Igaunija un Latvija, "mums ir jātur gatavībā atbilstošas pretprasības".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit