"Kad Irāna izsludinās jaunus konkursus kodolreaktoru būvniecībai, mēs tajos piedalīsimies," paziņoja Rumjancevs. "Teherāna plāno uzbūvēt vēl sešus kodolreaktorus."
Rumjancevs ar šiem izteikumiem nācis klajā tikai dažas dienas pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma, ka Maskava turpinās attīstīt sadarbību ar Irānu kodoltehnoloģiju jomā arī pēc galēji konservatīvā Mahmuda Ahmadinedžada uzvaras pagājušajā nedēļā notikušajās prezidenta vēlēšanās.
Irāna pastāvīgi apgalvo, ka tās kodolprogrammai ir tikai miermīlīgi mērķi.
Krievijai Irāna ir galvenais noieta tirgus Tuvo Austrumu reģionā, tai cenšoties ieņemt būtiskāku vietu globālajā kodolindustrijā. Tomēr vienlaikus Maskava bažījas, ka tā varētu zaudēt pašreizējās monopola pozīcijas Irānas tirgū, tajā mēģinot ielauzties konkurentiem no rietumvalstīm.
Šogad Krievija un Irāna, kuru sadarbība kodoltehnoloģiju jomā sākās jau pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu pirmajā pusē, parakstīja līgumu par kodoldegvielas piegādēm, kas ļautu Būšehras reaktoram uzsākt darbību jau 2006.gada beigās.
Paredzēts, ka šī atomelektrostacija spēs saražot 1000 megavatu elektroenerģijas. Būšehras projekts tika uzsākts jau pirms 1979.gada islamiskās revolūcijas Irānā, taču objekts stipri cieta Irānas un Irākas kara laikā no 1980. līdz 1988.gadam. Kodolreaktora būvniecība tika atsākta ar Krievijas palīdzību uz tās izmaksas sasniegušas miljardu ASV dolāru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
