Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 17. dienu. Neviena no lielajām Ukrainas pilsētām joprojām nav kritusi okupantu pārspēka rokās, taču aizvadītajā diennaktī agresors paplašinājis savu ofensīvu, pirmo reizi bombardēšanai pakļaujot Dņipro un Lucku. Turpinām sekot notikumiem.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
- Krievijas iebrukums ar raķešu apšaudēm un sauszemes spēku ienākšanu no dažādām pusēm sākās 24. februāra agrā rītā.
- Piektdien pirmo reizi Krievijas triecieni piedzīvoti Luckā valsts rietumos, kur bombardēts militārais lidlauks. Austrumu-centrālajā daļā pirmos gaisa triecienus piedzīvoja arī Dņipro pilsēta, kur grauta civilā infrastruktūra.
- Kopš iebrukuma sākuma Ukrainu pametuši vismaz 2,5 miljoni cilvēku, liecina ANO dati. Organizācijai ir dati par 564 bojāgājušajiem un 982 ievainotajiem, tomēr tiek uzskatīts, ka patiesais upuru skaits ir daudz lielāks.
- ASV prezidents Džo Baidens piektdien atkārtoti apliecinājis, ka uz Ukrainu netiks sūtīti ASV karavīri un netiks sākts Trešais pasaules karš. ASV turpināšot palīdzēt ar ieročiem, naudu un pārtiku. Krievija maksās "smagu cenu", ja izmantos ķīmiskos ieročus, brīdina Baidens.
- Piektdien nolaupīts Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs – viņu aizveduši bruņoti ļaudis. Vēlāk Krievijas veidotā tā sauktā "Luhanskas tautas republika" paziņoja, ka pret viņu sākta izmeklēšana par "terorismu". Kijiva norāda, ka mēra aizturēšana ir noziegums pret demokrātiju un kara noziegums.
Krievijas iebrukums Ukrainā (17. diena)
Cienījamie lasītāji, teksta tiešraide šajā lapā ir noslēgusies, notikumiem turpinām sekot jaunajā saitē šeit: https://www.delfi.lv/news/arzemes/pie-lvivas-skan-spradzieni-teksta-tiesraide.d?id=54145056
Ukrainas armijai izdevies izspiest okupantus no Skadovskas, kas atrodas pie Melnās jūras. Pilsētas vadītājs Aleksandrs Jakovļevs apliecinājis, ka pilsēta lēnām atgriežas normālajā dzīves ritmā, strādā komunālās sistēmas, pilsētā ir ūdens, gāze elektrība. Izdevies gandrīz pilnībā atjaunot telefonsakarus, lai gan ik pa laikam ir pārrāvumi sakaros.
Paredzams, ka nākošnedēļ pilsētā varētu atkal atvērties skolas.
Okupācijas karaspēks nepilnus 20 000 iedzīvotāju lielajā pilsētā ienāca 9. martā, bet kontroli pār pilsētu neizdevās ieviest.
Ļvivā nogranduši divi spēcīgi sprādzieni.
Jau vairāk nekā divas stundas praktiski visā Ukrainas teritorijā skan gaisa trauksme.
https://twitter.com/CurrentTimeTv/status/1502697696498438149
Okupanti veiktajās apšaudēs Severodoņeckas un Rubižnes pilsētās Luhanskas apgabalā nopostījuši desmitiem dzīvokļu un izraisījuši pamatīgus ugunsgrēkus. Izskanējusi informācija, ka vienas nakts laikā šajās apdzīvotajās vietās cietušas aptuveni 60 ēkas, tostarp privātmājas un daudzdzīvokļu mājas.
Baltkrievijas pilsētās Gomeļā, Mozirjā un Narovļā esot ar okupantu karavīru līķiem pārpildīti morgi, vēsta “Radio Svoboda”. Anonīmi avoti, kuri saskaras ar notiekošo, apgalvojuši, ka līķus pēc tam brutāli kraujot vagonos un ar vilcieniem nogādā Krievijā.
Vietējie iedzīvotāji sākuši paust neapmierinātību, jo nevar saņemt medicīnisko palīdzību, jo primāri slimnīcās palīdzību saņem ievainotie okupantu armijas dalībnieki.
Luhanskas apgabala Popasnā okupanti uzbrukumos izmantojuši fosfora munīciju.
“Fašisti to sauca par “Brennende Zwiebel”. Tas ir tas, ar ko tagad “rašisti” šauj pa mūsu pilsētām. Neiedomājamas ciešanas un ugunsgrēki,” saka vietējās patruļpolicijas departamenta vadītāja vietnieks Aleksejs Belošickis.
Pēc pulksten 4 atskanējusi gaisa trauksme gandrīz visā Ukrainā. Kā norāda “news.liga.net”, trauksmes signāli skan Čerkasos, Poltavā, Černovcos, Hmeļņickā, Luckā, Ļvivā, Ivano-Frankovskā, Odesā, Dņiprā, Harkivā, Vinņicā, Rovnā, Ternopolē, Zaporižjā un Kijivā.
Doņeckas apgabala Svjatogorskā no okupantu sarīkotās bombardēšanas cietusi tūkstošiem gadu sens klosteris, kurā mitinājušies bēgļi. Sprādziens bijis netālu no vietējā tilta, bet sprādziena vilnis izsitis visus logus klosterī, bojātas arī klostera telpas.
Sprādziena brīdī klosterī bijuši vairāk nekā 500 cilvēku, starp kuriem arī 200 bērnu.
Doņeckas apgabala Svjatogorskā no okupantu sarīkotās bombardēšanas cietis vēsturisks klosteris, kurā mitinājušies bēgļi. Sprādziens bijis netālu no vietējā tilta, bet sprādziena vilnis izsitis visus logus klosterī, bojātas arī klostera telpas.
Sprādziena brīdī klosterī bijuši vairāk nekā 500 cilvēku, starp kuriem arī 200 bērnu.
Okupanti Hersonas apgabalā mēģina izveidot pseidorepubliku, līdzīgi kā tas pirms astoņiem gadiem notika Doneckas un Luhanskas apgabalos, videouzrunā sacīja Zelenskis.
"HTR ["Hersonas tautas republiku"]. Tādu pašu nedzīvi dzimuši kā DTR ["Doņeckas tautas republiku"] un LTR ["Luganskas tautas republiku"]. Lai organizētu kaut kādas "komitejas" pret likumīgo varu uz mūsu zemes. Un pretēji cilvēku, kuri katru dienu iet protestēt, paustajai gribai," teica Ukrainas prezidents. (LETA)
Nemierīgi citviet pasaulē. Irākā netālu no ASV vēstniecības sprāgušas vairākas raķetes, kuras palaistas no Irānas armijas bāzes. Tomēr mērķis, iespējams, bijušas Izraēlas izlūkošanas biroja “Mossad” slepenās telpas. Tā ir kā atriebība par divu irāņu oficieru nāvi. Irāņu virsniekus nogalināja Izraēlas armijas vienības pēc “Mossad” ziņojuma.
https://twitter.com/Osinttechnical/status/1502778164686241792?ref_src=twsrc%5Etfw
Ukrainas armija sestdien iznīcinājusi divus okupantu helikopterus Ka-52, vienu iznīcinātāju Su-34 un vēl vienu pagaidām nenoskaidrotu iznīcinātāju. Tāpat likvidēti divi bezpilota lidojošie aparāti. Kā norāda Ukrainas armija, trāpīts esot vēl divām lidmašīnām, bet šī informācija līdz galam nav precizēta.
Okupantu armija 12. martā turpinājusi veikt raķešu uzlidojumus gan armijas struktūrām, gan civiliem objektiem. Vissmagāk cietusi Vasiļkovas militārā lidosta.
Nopludināti Krievijas karaspēka dokumenti rāda, ka, iespējams, karš pret Ukrainu ticis apstiprināts jau 18. janvārī.
https://twitter.com/LatestAnonPress/status/1502763321463869441?ref_src=twsrc%5Etfw
Maskavas birža, kas tika slēgta dienu pēc tam, kad Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā, nestrādās arī nākamnedēļ, vēsta ziņu aģentūra TASS.
Birža būs slēgta no pirmdienas līdz piektdienai. Tirdzniecība Maskavas biržā lielā cenu krituma dēļ tika pārtraukta 25. februārī. Rietumvalstu noteiktās sankcijas izraisījušas strauju rubļa un Krievijas uzņēmumu akciju vērtības samazināšanos.
Debesis virs Ukrainas var slēgt vairākos veidos, arī piegādājot Ukrainai pretraķešu aizsardzības sistēmas un lidmašīnas, sestdien intervijā ārvalstu medijiem izteicies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ukraina ir atradusi pretraķešu aizsardzības sistēmu piegādātājus, izstrādājusi piegāžu loģistiku un ir gatava maksāt, norādīja Zelenskis.
"Ukraina ir atradusi visās pasaules valstīs, kur tās [sistēmas] atrodas, līdz pat noliktavām (..) Mēs teicām, ka esam gatavi pirkt. (..) Mēs esam gatavi nodarboties ar transportēšanu, noteikt, caur kādām valstīm tās nav iespējams atvest. Mēs jau vienojāmies, kā tās atvest," skaidroja prezidents.
Ukraina arī izskatījusi alternatīvas, kā slēgt debesis, arī iegūstot lidmašīnas, viņš piebilda.
https://twitter.com/Oslejs/status/1502760515726200838?ref_src=twsrc%5Etfw
ASV prezidents Džo Baidens apstiprinājis militāro palīdzību Ukrainai vēl 200 miljonu dolāru vērtībā, paziņojis Baltais nams.
Iepriekšējo reizi Baidens apstiprināja militāro palīdzību Ukrainai pirms divām nedēļām, tūlīt pēc Krievijas iebrukuma sākuma. Tolaik apstiprinātās militārās palīdzības vērtība bija 350 miljoni dolāru, un par šiem līdzekļiem iegādātie ieroči, kuru vidū ir arī prettanku raķetes "Javelin", jau piegādāti Ukrainai.
https://twitter.com/ltvzinas/status/1502757794868563971?ref_src=twsrc%5Etfw
Baltkrievijas armijā sākuši iecelt komandierus no Krievijas, lai apslāpētu baltkrievu karavīru pretošanos plāniem piespiest viņus karot pret Ukrainu, pavēstīja Ukrainas Kultūras ministrijas Stratēģisko komunikāciju un informācijas drošības centrs.
"Dažās armijas daļās, kas ir dislocētas Brestas rajonā, notiek dumpji - karavīri, arī virsnieki, pauž nevēlēšanos piedalīties karā pret Ukrainu. Biežāki kļuvuši gadījumi, kad Iekšlietu ministrijas virsnieki aizbrauc no valsts kopā ar ģimenes locekļiem," teikts centra paziņojumā.
"Lai stabilizētu situāciju, no Krievijas sākuši ierasties zemākā un vadošā līmeņa virsnieki, kas tiek iecelti amatos Baltkrievijas Bruņotajos spēkos," norādīja centrs. Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Ukrainas armijas ģenerālštābs: sestdien Poļesjes, Siverskas un Dienvidbugas rajonos pretinieks cietis lielus dzīvā spēka un tehnikas zaudējumus, ir apturēts un mēģina nostiprināties iepriekš ieņemtajās pozīcijās. Nespējot sasniegt iecerētos mērķus, krievi turpina bombardēt svarīgākos infrastruktūras objektus.
Volīnijas virzienā pretinieks nav veicis uzbrukuma operācijas. Baltkrievijas armijas vadība veic pasākumus robežas apsardzības pastiprināšanai. Saglabājas draudi, ka Baltkrievija varētu tieši iesaistīties karadarbībā pret Ukrainu, nostājoties Krievijas pusē.
Harkivas apgabalā krievi nostiprinājušies Izjumas ziemeļu nomalē un turpina mēģinājumus pilsētu ieņemt.
https://twitter.com/ArmedForcesUkr/status/1502721726907654146?ref_src=twsrc%5Etfw
Japānas valdība nolēmusi pastiprināt sankcijas pret Krieviju, aizliedzot eksportēt vēl 57 tehnoloģiju produktus, vēsta raidsabiedrība NHK.Sarakstā līdz šim bija iekļautas tikai preces, kas var tikt izmantotas militāriem mērķiem. Piektdien valdība sarakstu papildināja, iekļaujot vēl 31 preci, arī pusvadītājus, sakaru iekārtas, sensorus, radarus un šifrēšanas iekārtas.Pievienoti arī 26 tehnoloģiju produkti, cita starpā arī datorprogrammas.
Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, kas šobrīd par savu mītnes valsti izvēlējušies Gruziju, sestdien galvaspilsētā Tbilisi sarīkojuši protesta akciju, nosodot Krievijas prezidenta Vladimira Putina karu pret Ukrainu un paužot solidaritāti Ukrainai, vēsta medijs "Eho Kavkaza".Protesta akcija Tbilisi sarīkota pie Šveices vēstniecības, kur izvietojusies Krievijas interešu sekcija. Krievijai pilnvērtīgas vēstniecības Gruzijā nav kopš 2008. gada Krievijas-Gruzijas kara.Protestētāji bija ieradušies ar Ukrainas karogiem un plakātiem: "Fašistu Putinu – uz Hāgu", "Karam – nē", "Iedodiet maniakam arsēnu", "Esmu krievs, un esmu pret karu", "Putins – tirāns un slepkava".
Šovakar Cēsīs notiekošā koncerta Ukrainas atbalstam "Roks pret okupāciju" laikā 22 cilvēki ir izmantojuši iespēju pierakstīties Zemessardzei un vēl vairāki ir izrādījuši interesi, informē rīkotāji.
Foto: Cilvēki gaida iekāpšanu autobusos, kas viņus transportēs uz Varšavu. Pēc ANO aplēsēm, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā bēgļu gaitās ir devušies jau ap 2,6 miljoniem cilvēku. (AFP/Scanpix/LETA)
Valdība šodien ārkārtas sēdē lēmusi, ka izdevumus pašvaldībai par izmitināšanas pakalpojumu Ukrainas civiliedzīvotājiem segs valsts 100% apmērā, bet ne vairāk kā 20 eiro diennaktī par personu. Arī izdevumus pašvaldībai par nodrošināto ēdināšanas pakalpojumu Ukrainas civiliedzīvotājiem segs valsts 100% apmērā no ēdināšanas faktiskajām izmaksām.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-sanemti-1475-pieteikumi-par-iestasanos-zemessardze.d?id=54144778
Piektdien iedzīvotājiem mēģinot evakuēties no Kijivas apgabala Barišivkas rajona Peremohas ciema uz Hostroluččjas ciemu atbilstoši saskaņotam "zaļajam" koridoram, Krievijas karaspēks sācis šaut uz mierīgo iedzīvotāju kolonnu, kurā bija tikai sievietes un bērni (LETA).
Apšaudē nogalināti septiņi cilvēki, arī viens bērns, liecina izlūkdienesta dati. Precīzs ievainoto skaits nav zināms.
Pēc apšaudes Krievijas karavīri likuši kolonnai atgriezties Peremohas ciemā un nevienu no šīs apdzīvotās vietas neizlaiž.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba sestdien paziņojis, ka Krievijas karaspēka okupētajā Hersonā tiks mēģināts izveidot vēl vienu "tautas republiku", līdzīgi kā tas jau notika 2014. gadā Doņeckā un Luhanskā. Krievija tagad izmisīgi cenšoties sarīkot referendumu, kuram neesot pilnīgi nekāda atbalsta no vietējo iedzīvotāju puses.
Baltkrievu opozīcijas medijs "Nexta" ziņo, ka Ukrainas karavīri esot ieguvuši pretinieku dronu.
https://twitter.com/nexta_tv/status/1502711028257366017?ref_src=twsrc%5Etfw
Ukrainas armija sestdien atbrīvojusi vēl divas krievu ieņemtās apdzīvotās vietas Čerņihivas apgabalā un kā trofejas ieguvusi vairāk nekā desmit ienaidnieka tehnikas vienības, ziņo operatīvais štābs "Ziemeļi".
Atbrīvojot apdzīvotās vietas, novērsti pretinieka mēģinājumi uzbūvēt pontontiltu un apturēta krievu virzība uz Kijevu, teikts štāba paziņojumā.
Piektdien Čerņihivas apgabalā tika atbrīvotas piecas apdzīvotās vietas (LETA).
Sestdien no Kijevas evakuēti aptuveni divi tūkstoši iedzīvotāju, ziņo "BBC". Zināms, ka no galvaspilsētas veiksmīgi izdevies izbraukt 40 autobusu garai kolonnai. Cilvēkiem nu tiekot sniegta medicīniskā un psiholoģiskā palīdzība.
Kā atzīmē raidsabiedrība "BBC", Ukrainas galvaspilsētas centrā sestdiena bijusi salīdzinoši mierīga, bet priekšpilsētās turpinājušās kaujas.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Francijas prezidents Emanuels Makrons sestdien telefonsarunā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pieprasījuši tūlītēju pamieru Ukrainā, uzsverot Krievijas līderim, ka ir nepieciešams diplomātisks risinājums.
Šolca un Makrona telefonsaruna ar Putinu ilgusi 75 minūtes, pavēstīja Vācijas valdības preses sekretārs.
Ministru kabineta ārkārtas sēdē sestdien apstiprināta kārtība, kādā Ukrainas iedzīvotājiem (bēgļiem) Latvijā tiks nodrošinātas izmitināšanas vietas un ēdināšanas pakalpojumi līdz pastāvīgas dzīves vietas atrašanai, lai persona varētu vieglāk atrast darbu un turpmāk pati par sevi parūpēties. Valsts palīdzība šo pakalpojumu sniegšanā paredzēta līdz 90 dienām, paredzot kopumā izmitināt līdz 10 000 cilvēku un šim mērķim no valsts budžeta novirzot 13,5 miljonus eiro.
Cēsu pils tornis, kura pakājē šovakar norisinās atbalsta koncerts Ukrainai "Roks pret okupāciju". Foto: Delfi.
Jau iepriekš ziņojām par žurnāla "Forbes" aplēsēm, ka ukraiņi iznīcinājuši krievu armijas tehniku vismaz piecu miljardu dolāru vērtībā. Te detalizētāk: Iznīcinātie tanki Krievijai izmaksājuši 1,5 miljardus dolāru, bruņutransportieri 0,7 miljardus, bet lidmašīnas un helikopteri - 2,4 miljardus.
Pagaidām nav zināmi visu notriekto lidmašīnu modeļi. Taču starp tiem lidaparātiem, kurus krievi izmanto Ukrainā, ir SU-25, kas maksā 11 miljonus dolāru, SU-30 - 33 miljonus dolāru, SU-34 - 36 miljonus dolāru.
Ukrainas armija notriekusi arī divas transporta lidmašīnas IL-76, kas katra maksā 86 miljonus dolāru, ziņo LETA.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica: "Durvīm uz Eiropas Savienību vienmēr jābūt atvērtām tām valstīm, kas saskata savu nākotni demokrātijā, brīvībā un tiesiskumā. Latvija stingri atbalsta Ukrainas kļūšanu par ES kandidātvalsti un pievienošanos ES. Ir jāsper izlēmīgi soļi, lai mazinātu atkarību no trešajām valstīm enerģētikā un stratēģiski svarīgu produktu ražošanā, kā arī jāiegulda arvien lielāki līdzekļi aizsardzības spēju stiprināšanā. Starptautiski ES ir nelokāmi jāiestājas par demokrātiskām vērtībām, nosakot cilvēktiesību ievērošanu kā priekšnoteikumu sadarbībai."
https://www.delfi.lv/news/arzemes/bosnijas-serbi-pauz-atbalstu-krievijas-agresijai-pret-ukrainu.d?id=54144578
Rīt, 13. martā visā Krievijā tiks rīkoti mītiņi pret asiņaino karu ar Ukrainu, kuru izvērsis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, paziņojis Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija štābs.
Biznesa žurnāla "Forbes" aplēses: Kopš iebrukuma sākuma ir iznīcināta krievu karatehnika piecu miljardu ASV dolāru vērtībā.
Ukrainas armijas ģenerālštābs: Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 58 lidmašīnas, 83 helikopterus, 362 tankus, 1205 bruņutransportierus, 135 lielgabalus, 62 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 33 zenītartilērijas iekārtas, 585 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus, vienu kuģi un divas ātrlaivas.
Ukraina karā ar Krieviju zaudējusi 1300 karavīru, sestdien pavēstījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Mūsu pusē dzīvību ir zaudējuši aptuveni 1300 militārpersonu, bet Krievijas - vairāk nekā 12 tūkstoši. Viens pret desmit. Es nepriecājos, ka viņiem 12 tūkstoši kritušo. Tas nav mans pasaules redzējums," atzina Zelenskis. https://twitter.com/nexta_tv/status/1502654852698148871?ref_src=twsrc%5Etfw
Harkiva, okupantu apšaudes sekas.
https://twitter.com/janis_sarts/status/1502635264119816193?ref_src=twsrc%5Etfw
https://www.delfi.lv/kultura/news/music/koncerts-ukrainas-atbalstam-roks-pret-okupaciju-video-tiesraide.d?id=54132420
Eiropas Savienības ārlietu pārstāvja Žuzepa Borela piektdienas paziņojums par papildu 500 miljonu eiro piešķiršanu militārajai palīdzībai Ukrainai bijis priekšlaicīgs, sestdien vēsta tīmekļa medijs "Politico". Kaut arī šāds jautājums ir ES vadības darbakārtībā, galīgais lēmums vēl neesot pieņemts.
Ukrainas jūras kājnieki aizsargā Mariupoli. https://twitter.com/IAPonomarenko/status/1502656110813188100?ref_src=twsrc%5Etfw
Kopš iebrukuma sākuma Ukrainā apstiprinātais Krievijas karaspēka nogalināto civilpersonu skaits sasniedzis 579 cilvēkus, liecina ANO Cilvēktiesību komisijas dati.
ANO cilvēktiesību komisija uzskaita tikai tos gadījumus, par kuriem tā spējusi gūt apstiprinājumu, un atzīst, ka patiesais nogalināto skaits varētu būt ievērojami lielāks. (LETA)
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzstājies preses konferencē Kijivā, kur žurnālistiem sacīja, ka nekādas sarunas ar Krieviju nevar sākties, pirms nav panākta vienošanās par pamieru starp Ukrainas un Krievijas spēkiem.
"Mūsu diplomāti strādā, un viņi ir runājuši par dažiem iespējamās dienaskārtības punktiem starp mums un Krievijas Federāciju. Es vēlos, lai tas īstenotos un kara izbeigšanas process, 100% miera process jāsāk ar pamieru," saka Zelenskis.
Taču Ukrainas līderis saka, ka ir atvērts diskusijām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un piebilst, ka ir apspriedis iespēju sarunas aizvadīt Jeruzalemē ar Izraēlas premjerministru Naftali Benetu.
Atsaucoties uz Putina komentāriem, ka Krievijas un Ukrainas sarunvedēji ir panākuši zināmu pozitīvu progresu, Zelenskis saka, ka "priecājas redzēt signālus no Krievijas Federācijas. Pēdējos 12 gadus neesmu dzirdējis vārdus par dialoga iespējamību".
Viņš žurnālistiem arī paziņoja, ka Krievijas iebrukuma pirmajās 17 dienās ir nogalināti aptuveni 1300 Ukrainas karavīru. (BBC)
Šodien sarunas aizvadījuši Krievijas, Francijas un Vācijas līderi.
Vācijas valdības pārstāvis sacīja, ka saruna ir "daļa no notiekošajiem starptautiskajiem centieniem izbeigt karu Ukrainā", piebilstot, ka trīs valstu vadītāji piekrita neko vairāk nestāstīt par telefonsarunas būtību.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs iepriekš par situāciju runājis ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Atsevišķā paziņojumā Kremlis norādīja, ka Putins pastāstīja Vācijas un Francijas kolēģiem par Maskavas un Kijivas sarunām un atbildēja uz viņu bažām par humāno situāciju. (Sky News)
Ministru prezidents uzsvēris, ka Latvija aizsardzības budžetu palielinās līdz 2,5 % no IKP tuvāko trīs gadu laikā.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/es-lideri-butiski-palielinas-savu-valstu-aizsardzibas-terinus.d?id=54144194
Vatikāns ir gatavs darīt "visu iespējamo", lai palīdzētu panākt pamieru un veicinātu kara beigas Ukrainā.
Vatikāns "pieejams jebkura veida starpniecībai", intervijā medijam "Vatican News" sacīja Vatikāna valsts sekretārs kardināls Pjetro Parolins.
Parolins šonedēļ telefonsarunā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu atkārtoja pāvesta Franciska aicinājumu nekavējoties panākt pamieru Ukrainā. (CNN)
Krievijas kosmosa aģentūra ir nosūtījusi NASA un citiem starptautiskajiem partneriem vēstuli, pieprasot izbeigt sankcijas, sakot, ka tās varētu apdraudēt Starptautisko kosmosa staciju, raksta "Al Jazeera".
"Roskosmos" vadītājs Dmitrijs Rogozins tviterī vēstīja, ka vēstulē ASV, Kanādas un Eiropas kosmosa aģentūras aicinātas nodrošināt un turpināt kosmosa stacijas darbību.
Ņemot vērā, ka Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) prokurors Karims Hans aicinājis sniegt liecības par notiekošo Ukrainā, Latvijas prezidents Egils Levits lūgs atbildīgajām amatpersonām izveidot sistēmu, kā Latvijā vākt liecības no ukraiņu bēgļiem par Krievijas kara noziegumiem.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/levits-lugs-veidot-sistemu-ukrainas-kara-beglu-liecibu-vaksanai.d?id=54144456
Kijivas mērs Vitālijs Kļičko apsūdzējis Krieviju "terorismā" par vēršanos pret ievēlētajām amatpersonām Ukrainā un uzstāj, ka Maskavas spēki tiks pilnībā padzīti no Ukrainas. Šie komentāri izskanējuši pēc tam, kad kāda augsta Ukrainas amatpersona dalījās ar video, kurā, pēc viņa teiktā, redzami bruņoti vīrieši, kas pāri laukumam nes Melitopoles pilsētas mēru Ivanu Fjodorovu. (Al Jazeera)
Ukrainas Robežsardzes dienests sestdien pa dienu publicējis jaunu video, kā no Turcijas nopirktais kaujas drons "Bayraktar TB-2" iznīcina Krievijas raķešu sistēmu “Uragan”. Dienests nav precizējis notikušā vietu un laiku. https://t.me/DPSUkr/1429
Atbalsts Ukrainas armijai ārpus tās robežām turpina augt. Čehijā Prezidenta administrācijā pieteikušies vairāk nekā 600 cilvēku, kas vēlas doties uz Ukrainu palīdzēt karā pret Krieviju, vēsta informācija administrācijas mājaslapā. Čehija nolēmusi ļaut pilsoņiem piedalīties svešas valsts karā, taču nenodrošinās to apgādi un apmācību.
Ukrainas armija paziņojusi, ka Krievijas spēki ieņēmuši Mariupoles austrumu nomali.
Romāns Abramovičs diskvalificēts kā futbola kluba "Chelsea" direktors, paziņojusi Anglijas futbola Premjerlīgas vadība.Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Lielbritānijas valdība noteica sankcijas pret Abramoviču – Krievijas miljardieri un šī futbola kluba īpašnieku. (Sky News)
Ukrainas dzelzceļš publicējis aktuālo karti, kuras stacijas valstī strādā un kuras 12. martā nefunkcionē, karte labi iezīmē Krievijas agresoru "panākumu" zonas
Kijivas centrā Ukrainas armija notriekusi ar sprāgstvielām pildītu Krievijas spēku dronu. Informācija par cietušajiem tiek precizēta, ziņo Ukrainas Robežsardzes dienests
Kopš ceturtdienas pēcpusdienas Cēsu pils parkā norit aktīva gatavošanās Ukrainas atbalsta koncertam “Roks pret okupāciju”, kurā uzstāsies pazīstamas pašmāju grupas. Koncertu tiešraidē no 17.30 varēs vērot arī portālā “Delfi”. Pasākuma rīkotāji norādīja, ka būtu ļoti gandarīti, ja vakara gaitā izdotos Ukrainai saziedot naudas summu, kas būtu ekvivalenta vismaz vienai “Javelin” raķetei.
Francijas un Vācijas līderi šodien aizvada sarunas ar Vladimiru Putinu. (BBC)
Harkivā aizturēti diversanti, kuri plānoja uzspridzināt militāros un civilos objektus. Pie viņiem atrasti ieroči un munīcija, ziņo Ukrainas Robežsardzes dienests.
Krievijas militārie zaudējumi kopš invāzijas sākuma. Šie ir Ukrainas publicētie dati, šo skaitļu precizitāti nevaram pārbaudīt.
https://twitter.com/KyivIndependent/status/1502568114978004992
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Krievijas armija cietusi lielākos zaudējumus pēdējo gadu desmitu laikā.Viņš arī pieprasīja atbrīvot Melitopoles mēru, kuru esot nolaupījuši Krievijas spēki."Krievijas karaspēks cieš lielus zaudējumus," norādīja prezidents, piebilstot: "Mēs pat tagad varētu runāt par lielāko triecienu Krievijas karaspēkam pēdējo gadu desmitu laikā." Viņš sacīja, ka 31 Krievijas taktiskā grupa ir nespējīga piedalīties kaujās. Ukrainas līderis paziņoja, ka Ukraina uztur pamieru galvenajos humānās palīdzības maršrutos no aplenktās Mariupoles, un aicināja Krieviju darīt to pašu. (Sky News)
Itālija konfiscējusi 530 miljonus eiro vērtu jahtu, kura pieder Krievijas oligarham Andrejam Melničenko, paziņoja Itālijas premjerministrs Mario Dragi.
Šī 143 metrus garā jahta varētu būt vislielākā pasaulē, raksta BBC.
Par jahtas konfiscēšanu jau informējām no rīta, tagad šo faktu apstiprinājušas Itālijas amatpersonas.
https://twitter.com/alert_ukraine/status/1502578753435848704
Savukārt Ukrainas Valsts speciālo sakaru un informācijas aizsardzības dienests (SSSCIP) tviterī publicējis jaunu Ukrainas robežsargu trofeju no Luhanskas apgabala – kaujas izlūkmašīnu BRDM, līdz ar trofeju komplektā arī viens jauns gūsteknis. Ukraiņi, ja iespējams, atņemto tehniku pārkrāso un izmanto pret okupantu uzbrukumiem. https://twitter.com/dsszzi/status/1502609230058115073?ref_src=twsrc%5Etfw
Krievijas Rostovas apgabalā, kas atrodas netālu no Ukrainas robežas, avarējis kaujas helikopters KA-52. Uz klāja atradusies munīcija, liecina Ukrainas Robežsardzes dienesta informācija. Krievijas tehnika pieviļ valsti pat pašas teritorijā.
Baltkrievija noliedz, ka plāno pievienoties Krievijas iebrukumam Ukrainā.
Ukraina paudusi bažas, ka Baltkrievija varētu pievienoties Krievijas iebrukumam tuvāko stundu laikā.
Taču Baltkrievijas armijas ģenerālštāba priekšnieks Viktors Guļevičs sestdien uzsvēra, ka valsts neplāno pievienoties Krievijai, bet gan apgalvoja, ka tā sūta piecus taktisko grupējumu bataljonus uz robežu, lai aizvietotu tos, kuri tur jau ir bāzēti.
"Es vēlos pasvītrot, ka kaujinieku pārvietošana nav nekādā veidā saistīta ar jebkādu gatavošanos, it īpaši ar gatavošanos Baltkrievijas karavīriem piedalīties "speciālajā militārajā operācijā Ukrainas teritorijā," vēstīja Guļevičs. (Sky News)
Izraēlas amatpersonas noliegušas plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka Izraēla sarunu laikā lūgusi Ukrainu "padoties" Krievijas prasībām.
Izraēla ir iesaistījusies centienos izbeigt karu Ukrainā. Tās premjerministrs Naftali Benets pagājušajā sestdienā devās uz Maskavu, lai aizvadītu sarunas ar prezidentu Putinu, kā arī telefoniski runāja ar Ukrainas prezidentu Zelenski.
Plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka Benets mēģināja mudināt Ukrainu ievērot Krievijas nosacījumus, lai izbeigtu karu.
Taču kāda augsta ranga Izraēlas amatpersona šo ziņojumu nodēvējusi par "nepatiesu".
"Benets nevienā brīdī nav teicis Zelenskim, kā rīkoties, un viņam nav arī nodoma [to darīt]," sacījusi amatpersona. (BBC)
Krievijas uzbrukumi turpinās vietās, kur bija plānota civiliedzīvotāju evakuācija, paziņojuši gan Kijivas, gan Doņeckas apgabalu gubernatori. Bija izstrādāti plāni atvērt humānās palīdzības koridorus un izvest cilvēkus no Krievijas uzbrukuma pakļautajām pilsētām, tostarp Mariupoles. "Humānās palīdzības kravas virzās uz Mariupoli (..) Situācija ir sarežģīta, notiek nepārtraukta apšaude," vietējos medijos citēts Doņeckas apgabala gubernators Pavlo Kiriļenko. (BBC)
"Krievija brīdinājusi ASV par sekām, kādas izraisīs bruņojuma nodošana Ukrainai. Kolonnas ar ārvalstu ieročiem, kas nedomājot tiek nodoti Ukrainai, kļūs par Krievijas federācijas bruņoto spēku likumīgu mērķi," izteicies agresoru pārstāvis.https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-draud-uzbrukt-kolonnam-ar-arzemju-ierociem-ukrainai.d?id=54144240
BBC analītiķis Frenks Gardners argumentējis, ka Putins varētu īstenot ļoti brutālu militāro operāciju pret Kijivu. Gardners norāda, ka Kremļa saimnieks būtu gatavs pārvērst Ukrainu drupās, lai tikai nepieļautu tās pievienošanos Rietumu politiskajām struktūrām.
Izraēlas premjerministrs Naftali Benets ieteicis Ukrainas prezidentam Volodomiram Zelenskim pieņemt Krievijas priekšlikumu par kara izbeigšanu, vēsta amerikāņu portāls "Axios", atsaucoties uz vārdā neminētu Ukrainas amatpersonu.
https://www.delfi.lv/news/arzemes/izraelas-premjers-ieteicis-zelenskim-izpildit-putina-prasibas-zino-portals.d?id=54144172
Krievijas spēki apšaudījuši mošeju Ukrainas dienvidu ostas pilsētā Mariupolē, kur patvērušies vairāk nekā 80 pieaugušie un bērni, tostarp Turcijas pilsoņi, paziņoja Ukrainas Ārlietu ministrija.
https://twitter.com/MFA_Ukraine/status/1502555077089034245
Lielbritānijas veselības ministrs Sadžids Džavids apsūdzēja Krieviju kara noziegumos saistībā ar okupantu uzbrukumiem pret medicīnas iestādēm Ukrainā.
Džavids sacīja, ka kopš Krievijas invāzijas sākuma ir notikuši vairāk nekā 25 uzbrukumi veselības centriem un slimnīcām Ukrainā.
"Tas ir kara noziegums, un Krievija maksās par noziegumiem, ko tā veic," viņš izteicās. (BBC)
Krievija ir gatava atsākt sarunas par bruņojuma kontroli ar ASV, paziņojis Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.
Krievijas ziņu aģentūra RIA, uz kuru atsaucas britu medijs "Sky News", citēja Rjabkova teikto, ka Maskava un Vašingtona uztur pastāvīgu kontaktu, bet Kremlis nesaskata pazīmes, ka Vašingtona būtu gatava turpināt dialogu par Ukrainu.
Tomēr viņš piebilda, ka priekšlikumi par drošības garantijām, ko Krievija bija nosūtījusi ASV un NATO pirms Maskavas invāzijas Ukrainā sākuma, vairs nav spēkā, jo situācija tagad ir pilnībā mainījusies.
Pillna mēroga kara turpināšanu atbalstot tikai Putins un ŠoiguPilna mēroga kara turpināšanu pret Ukrainu Krievijas vadībā tieši atbalsta tikai divi cilvēki – pats diktators Vladimirs Putins un viņa aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, sestdien paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs."Krievijas militāri-politiskās vadības iekšienē sākušās lielas problēmas. Patiesībā tagad ir tikai divi cilvēki, kas pilnīgi un tieši iestājas par kara turpināšanu. Visi pārējie to mēģina apturēt," Ukrainas televīzijas tiešraidē atzinis Budanovs."Par kara turpināšanu pilnīgi atklāti iestājas divi cilvēki. Tie ir Putins un Šoigu. Pat Krievijas Federācijas ģeneralitāte visumā iestājas pret to," piebildis ukraiņu izlūkdienesta šefs. (LETA)
Uz ielenkto un smagām apšaudēm pakļauto Mariupoli no Zaporižjas sestdien devies palīdzības konvojs ar 90 tonnām pārtikas un medikamentu, ziņo CNN. Līdz šim nogādāt palīdzību bez apkures, ūdens un pārtikas palikušajiem iedzīvotājiem nav izdevies.
“Uzmanīgi. Sniegs un citi nokrišņi.” Ukrainas armijas Ģenerālštābs atgādina Krievijas karavīriem, ka viņi Ukrainā nav gaidīti.
Atgādinām par Valsts valodas centra lēmumu, ka Ukrainas pilsētu nosaukumi atdarināmi tuvāk ukraiņu valodas izrunai. Tāpēc arī tradicionāli no krievu valodas latviskotā Kijeva tagad “Delfi” ziņās ir Kijiva.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/kijevas-vieta-kijiva-ukrainas-pilsetu-nosaukumus-latviskos-tuvak-ukrainu-valodas-izrunai.d?id=54135210
Jaunākā pieejamā informācija liecina, ka Krievijas pastiprina spiedienu pret Kijivu. Britu Aizsardzības ministrija sestdien informēja, ka galvenie Krievijas spēki ir 25 kilometru attālumā no Kijivas centra. Taču daļa spēku ir pat tuvāk galvaspilsētas sirdij – pēdējās dienās pienāk ziņas par iznīcinātu Krievijas tehniku Brovaru piepilsētā, kas atrodas aptuveni 13 kilometru attālumā no Kijivas centra. Tikmēr bijusī NATO ģenerālsekretāra vietniece Roze Gotemellere raidsabiedrībai BBC paudusi skepsi Krievijas iespējām gūt lielus panākumus uzbrukumā pret Kijevu. Lielā Krievijas spēku kolonna ir pazudusi no ceļiem un izvērsusies mežos, domājams, lai samazinātu savu ievainojamību un gatavotos uzbrukumam, taču Gotmellera uzskata, tā varētu būt arī vājuma pazīme. “Neesmu droša, vai viņiem šobrīd ir iespēja pārgrupēties, jo viņu loģistika ir ļoti bēdīgā stāvoklī un viņiem īsti nav degvielas krājumu, lai dotos uzbrukumā Kijivai,” viņa stāstīja BBC “Radio 4” ētrerā. Ziņas par sīriešu iespējamo iesaistīšanu Krievijas iebrukumā viņa sauc par “barbarisku pieeju šim iebrukumam”, norādot, ka starp Sīrijā karojošajiem cilvēkiem ir “vieni no vardarbīgākajiem ekstrēmistiem, kādi redzēti karadarbībā”.
Ukrainas Prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovčs paredz, ka Krievijas uzbrukuma mēģinājumi turpināsies vēl 3,5 nedēļas, bet pēc tam okupantiem vairs nebūs kam karot.
Krievija Ukrainā jau ievedusi aptuveni 90% savu bataljona-taktisko grupu. No tām 15 ir pilnībā iznīcinātas, bet 18-20 vairs nav kaujas spējīgas.
Pašlaik Krievija uzkrāj rezerves, atsaucot savus “miera uzturētājus” no Abhāzijas un Kalnu Karabahas. Var tikt izveidotas vēl aptuveni 20 bataljona-taktiskās grupas, viņš skaidro. Tāpat ir plāni karā pret Ukrainu iesaistīt sīriešus.
Taču arī jaunās rezerves tiks sagrautas, prognozē Arestovičs. (Liga.net).
Ukrainas Bruņotie spēki iznīcinājuši Ukrainā iebrukušā Krievijas karaspēka pulku no Brjanskas apgabala.
Par to sociālajā tīklā "Facebook" savā profilā pavēstījis Odesas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Bratčuks.
"Armijas daļa 12721, 488.pulks (Kļincu pilsēta, Brjanskas apgabals) iznīcināts pilnībā! Slava Ukrainas Bruņotajiem spēkiem!" apliecinājusi amatpersona. (LETA)
“Kyiv Post”: žurnālists Oleksijs Sorokins publicējis attēlu, kas esot uzņemts Vorzeļā pie Kijivas. Bruņotam Krievijas spēku auto piestiprināts karogs, kas to apzīmē kā medicīnas transportu. https://twitter.com/mrsorokaa/status/1502379772785135619
Lielbritānijas aizsardzības ministrija sestdien mikroblogošanas vietnē "Twitter" publicējusi informāciju, ka Krievijas spēki ir 25 kilometru attālumā no Kijivas centra.
"Daļa no lielās Krievijas kolonnas Kijivas ziemeļos ir izkliedējusies. Tas, visticamāk, ir Krievijas mēģinājums aplenkt pilsētu. Tas varētu arī būt Krievijas mēģinājums mazināt savu ievainojamību pret Ukrainas pretuzbrukumiem, kas prasa nozīmīgus upurus Krievijas spēkiem," vēsta paziņojums.
https://twitter.com/DefenceHQ/status/1502533211523538944?ref_src=twsrc%5Egoogle%7Ctwcamp%5Eserp%7Ctwgr%5Etweet
Melitopolē iedzīvotāji mītiņā pieprasa atbrīvot pilsētas mēru Ivanu Fjodorovu, kuru piektdien aizveda bruņoti Krievijas karavīri.
Sumu apgabalā Teritorialās aizsardzības spēku vienība piektdien apturējusi trīs Krievijas tankus un pašgājēja artilērijas iekārtu.
https://www.facebook.com/TerritorialDefenseForces/videos/291144373145408/&show_text=0&width=262
Ukrainas Kultūras un informācijas politikas ministrija publicējusi video ar atgādinājumu padomāt, ka tas, ko pārdzīvo Ukraina un Kijiva, varētu notikt arī citās Eiropas galvaspilsētās. “Mēs cīnīsimies līdz galam. Dodot iespēju mums dzīvot. Slēdziet debesis virs Ukrainas vai dodiet mums iznīcinātājus. Ja mēs kritīsim, kritīsiet arī jūs,” video nobeidz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska citāts. NATO un ASV iepriekš noraidīja iespēju, ka varētu noteikt lidojuma aizlieguma zonu virs Ukrainas, kā to vēlas Kijiva. Rietumi vēlas izvairīties no tiešas militāras konfrontācijas ar Krievijas spēkiem.
Krievija 2022. gadā varētu zaudēt 30 miljardus ASV dolāru, kas ir pielīdzināms 9% no tās IKP, vēsta aģentūra "Bloomberg".
Kopš kara sākuma pret Krieviju tika vērstas dažāda veida sankcijas, līdzekļu iesaldēšanu pasaules bankās, kā arī naftas embargo no ASV. Visi faktori graujoši ietekmē Krievijas ražošanas spējas un tirdzniecību.
Vasiļkivā pēc Krievijas uzlidojuma deg naftas bāze.
Aģentūras AP fotogrāfs fiksējis mirkli, kad tanks tiešā tēmējumā iešāvis pa dzīvojamo māju Mariupolē. (AP/Scanpix/LETA)
Kijivas apkārtnē saspringta situācija ir Bučas un Brovaru rajonā. Irpiņā pie Hostomeļas norit kauja. Vasiļkivā pēc gaisa trieciena deg naftas bāze, teikts Ģenerālštāba ikrīta paziņojumā.
Haotiskas apšaudes naktī piedzīvojusi ari Čerņihiva. Cietis pilsētas centrs un guļamrajoni. Visā pilsētā nav ūdens, daļai nav elektrības. Pie pilsētas robežām notiek kaujas.
Mikolajiva visu nakti haotiski apšaudīta ar “Grad” un “Smerč” raķetēm. Cietuši pilsētas guļamrajoni un privātais sektors.
Ukrainas Aizsardzības ministrija publicējusi video, kurā redzama pretinieka komandpunkta iznīcināšana Kijivas apgabalā. Pastrādājis drons “Bayraktar”. https://twitter.com/DefenceU/status/1502524670163271680?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1502524670163271680%7Ctwgr%5E%7Ctwcon%5Es1_&ref_url=https%3A%2F%2Fnews.sky.com%2Fstory%2Fukraine-war-russia-news-putin-nuclear-live-updates-kyiv-12541713
Krievijas tanka iznīcināšana no slēpņa ar prettanku raķeti. Video esot filmēts Kijivas reģionā. Pēc lidojuma trajektorijas izskatās, ka šauts ar angļu NLAW raķeti. https://twitter.com/golub/status/1502374967912062980https://www.delfi.lv/news/arzemes/nlaw-ukrainai-signals-kremlim-un-bedas-krievu-tankistiem.d?id=54002476
Krievija sākusi mobilizēt armijā cilvēkus Donbasā un Krimā, liecinot Ukrainas izlūkošanas dati. Rezervju atjaunošanai tiekot pārvietotas arī armijas vienības Krievijas centrālās un austrumu daļas.
https://twitter.com/KyivIndependent/status/1502534092562341890
11. marta satelīta attēlā redzams, kā deg degvielas krātuve Hostomeļas Antonova lidostā. (AFP/Scanpix/LETA)
Ukrainas armija piektdien notriekusi krievu iznīcinātāju un sašāvusi vēl piecus gaisa mērķus, ziņo Ukrainas Gaisa spēku virspavēlniecība.
Pie Černihivas zenītartilērija notriekusi krievu iznīcinātāju-bumbvedēju SU-34.
Ar zenītraķešu iekārtām notriekti arī četri helikopteri un viens izlūkošanas bezpilota lidaparāts "Forpost". (LETA)
Amerikāņu vēsturniece Anna Apelbauma retvītojusi video, kurā krievu blogere lej asaras par to, ka Krievijā tiks slēgts “Instagram”, kas “bijusi visa viņas dzīve un dvēsele”. Oriģinālā ieraksta autors “Nexta” norāda, ka tūkstošiem nogalinātu cilvēku Ukrainā blogeri acīmredzot nesatrauc. https://twitter.com/anneapplebaum/status/1502448344899194880
Smagajām apšaudēm un bombardēšanai pakļautajā Mariupolē situācija ir smaga, jo okupanti neļauj pilsētā ievest dzeramo ūdeni, pārtiku un medikamentus. Apšaudēm ir pakļauti visi pilsētas rajoni, cilvēki diennaktīm sēž pagrabos, bet ēst gatavo ārā uz ugunskuriem.
Zināmais pilsētā bojāgājušo skaits ir aptuveni 1700, viņus apglabā masu kapos. (Liga.net)
No rīta pienāk ziņas par sprādzieniem Dņipro, iedarbojušās trauksmes sirēnas. Varasiestādes atgādina nepublicēt reāllaika foto un video no postījumiem, jo tas pretiniekam var palīdzēt koriģēt uguni. (Liga.net)
Zelenskis vērsās pie krievu mātēm, lai tās neatdotu savus bērnus svešam karam. "Neatdodiet savu dēlu nāvei vai gūstam," viņš aicināja, piebilstot, ka Ukraina nav gribējusi šo karu, bet aizstāvēsies. https://www.delfi.lv/news/arzemes/parak-liela-sagustito-krievijas-karaviru-skaita-del-izveidots-ipass-stabs.d?id=54143752
Itālija arestējusi Krievijas miljardiera Andreja Meļņičenko piederošo jahtu "Sailing Yacht A" , vēsta itāļu laikraksts “La Repubblica”. Tās vērtība tiek lēsta ap 500 miljoniem eiro. Tā sankciju sekas izjūt Krievijas oligarhi.
Ukrainas pasta operators “Ukrpošta” sociālajos tīklos rīkoja pastmarku ideju konkursu, to veltot Krievijas Jūras spēku kuģim, kuram mēs visi lieliski zinām, kur bija un aizvien ir jāiet. Noteikumos bija teikts, ka uz pastmarkas šim vēstījumam būtu jābūt skaidri saprotamam. Pieteicās vairāki simti mākslinieku, bet pasts publicēja 20 finālistus. Uzvarēja valstī jau zināmā mākslinieka Borisa Groha darbs (nr.3), šo pastmarku uzņēmums plāno arī izlaist. Uzvarētāju noteica auditorijas balsojums.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 31 Ukrainas teritorijā iebrukusi Krievijas bataljona taktiskā grupa ukraiņu pretestības rezultātā ir zaudējusi kaujas spējas, apgalvo Ukrainas armijas Ģenerālštābs. (UNIAN)
Turpinājums kopsavilkumam:
Piektdien nolaupīts Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs – viņu aizveduši bruņoti ļaudis. Vēlāk Krievijas veidotā tā sauktā “Luhanskas tautas republika” paziņoja, ka pret viņu sākta izmeklēšana par “terorismu”. Kijeva norāda, ka mēra aizturēšana ir noziegums pret demokrātiju un kara noziegums.
Šonedēļ bez elektrības padeves palikusi Čornobiļas atomelektrostacija (AES). Ukrainas varasiestādes informē, ka elektrolīnijas bojātas Krievijas artilērijas apšaudēs. AES kopš trešdiena elektrību nodrošina dīzeļa ģeneratori. Stacija atrodas Krievijas spēku rokās.
Kopš iebrukuma sākuma Ukrainu pametuši vismaz 2,5 miljoni cilvēku, liecina ANO dati. Organizācijai ir dati par 564 bojāgājušajiem un 982 ievainotajiem, tomēr tiek uzskatīts, ka patiesais upuru skaits ir daudz lielāks.
ASV prezidents Džo Baidens piektdien atkārtoti apliecinājis, ka uz Ukrainu netiks sūtīti ASV karavīri un netiks sākts Trešais pasaules karš. ASV turpināšot palīdzēt ar ieročiem, naudu un pārtiku. Krievija maksās “smagu cenu”, ja izmantos ķīmiskos ieročus, brīdina Baidens.
Kopsavilkums par svarīgāko līdz šim: Krievijas spēki pamazām pietuvojas Kijivai un pastiprina uzbrukumus citām svarīgām pilsētām. Piektdien pirmo reizi Krievijas triecieni piedzīvoti Luckā valsts rietumos, kur bombardēts militārais lidlauks. Austrumu-centrālajā daļā pirmos gaisa triecienus piedzīvoja arī Dņipro pilsēta, kur grauta civilā infrastruktūra. Austrumos ir bažas par Volnovahas krišanu, bet ASV izlūkošanas dati apstiprina, ka dienvidu pilsēta Hersona, domājams, atrodas Krievijas kontrolē, ziņo CNN.Agrā sestdienas rītā sprādzieni dzirdami galvaspilsētā Kijivā, pret kuru pieaug uzbrucēju spiediens. Harkiva, Mariupole, Mikolajiva un Sumi piedzīvo intensīvas Krievijas apšaudes un bombardēšanu.
Cienījamie lasītāji, turpinām sekot notikumiem Ukrainā. Par to, kas noticis aizvadītajā naktī un dienā, var lasīt teksta tiešraides arhīvā šeit: https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-16-diena-teksta-tiesraides-arhivs.d?id=54140200
Tags
Krievijas iebrukums Ukrainā Krievija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
